Aizvadīts vēl viens Covid-19 sērgas gads: medicīnas nozares izaicinājumi

Medicīnas nozarei 2021. gads ir aizritējis saspringtos apstākļos. Pandēmija bijusi kā katalizators, parādot nozares vājās vietas un vienlaikus liekot operatīvi meklēt risinājumus, kā tās likvidēt. Nozares pārstāvji norāda, ka ar Covid-19 sērgu būs jāiemācās sadzīvot arī nākotnē, un kā vienu no aizvadītā gada lielākajiem izaicinājumiem Latvijā min vakcinācijas kampaņu. Portāla delfi.lv biznesa ziņu sadaļā lasāms raksts ar nozares pārstāvju komentāriem. Ar viedokli dalās arī SIA ''Veselības centrs 4'' valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Runājot par valdības pieņemtajiem lēmumiem, kas 2021. gadā ietekmējuši medicīnas nozari, Māris Rēvalds vērtē: ''Diemžēl jāsecina, ka gaidāmo vēlēšanu iespaidā valdība nav bijusi pietiekami izlēmīga, lai laikus pieņemtu nepopulārus lēmumus saistībā ar cilvēku savstarpējo kontaktu ierobežošanu. Tas Latvijas sabiedrībai ir maksājis cilvēku dzīvības un iedragājis vairākus ekonomikas sektorus. Diemžēl nav bijis arī konsekvences viedokļos par to, kā labāk organizēt uzņēmumu darbību ierobežojumu apstākļos. Dažādu lēmumu pieņemšana, atcelšana vai elementārs loģikas trūkums ir mazinājis sabiedrības uzticību valdībai un devis bagātīgu materiālu kritiķiem un populistiskajiem politiskajiem spēkiem, kas, izmantojot radušos apstākļos, ar valdības kritikas karogiem rokās un antivakseru balsīm cer nokļūt Saeimā.''

''Vienlaicīgi veselības nozares vadība, īpaši pēc neveiksmīgā veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasījuma, ir uzlabojusi komunikāciju ar veselības aprūpes nozarē strādājošajiem un iestāžu vadītājiem, kas rada pamatu cerībām par veiksmīgāku sadarbību nākotnē,'' viņš piebilst.

Lielākais izaicinājums – vakcinācijas kampaņa. Kā aizvadītā gada lielāko aktualitāti un izaicinājumu medicīnas nozarē SIA ''Veselības centrs 4'' vadītājs min vakcinācijas kampaņu, kas lielā mērā izrādījies lielākais izaicinājums arī sabiedrisko attiecību, darba attiecību un ekonomikas jomā. ''Šis ir patiesības mirklis Latvijas sabiedrībai! Un secinājums ir skarbs – diemžēl Latvijas iedzīvotāju solidaritāte, racionāla rīcībspēja un elementāra medijpratība krīzes situācijā ir starp sliktākajiem Austrumeiropas piemēriem. Epidēmijas apkarošanas līdzekļu arsenālu šobrīd veido iedzīvotāju saskarsmes ierobežojumi, vakcinācija un efektīva ārstēšana. ''Veselības centrs 4'' šajā laikā ir starp diviem lielākajiem vakcinācijas pakalpojuma nodrošinātājiem valstī. Mēs bijām operatori lielajos masu vakcinācijas centros, nodarbojamies ar izbraukuma vakcināciju uzņēmumos, sociālās aprūpes centros un citur, kā arī veicam individuālas izbraukumu vizītes pie pacientiem mājās un attālos lauku reģionos,'' pauž Māris Rēvalds.

SIA ''Veselības centrs 4'' valdes priekšsēdētājs arī piebilst, ka reāls izaicinājums ir nodarboties ar uzņēmējdarbību apstākļos, kad strauji pieaug energoresursu cenas un ir apgrūtināta gan medicīnas tehnoloģiju, gan transportlīdzekļu, gan būvniecības materiālu piegāde. ''Šie faktori no vienas puses spiež paaugstināt pakalpojumu cenas, no otras puses – traucē uzņēmuma attīstību, jo daudzas preces un pakalpojumi ir ne tikai dārgāki, bet ir kļuvuši par deficītu vai arī var tikt piegādāti pēc ļoti ilga gaidīšanas laika. Tomēr veselības nozares galvenais izaicinājums ir un paliek katastrofāli trūkstošie cilvēkresursi. Nozares darba devēji ir spiesti cīnīties par atlikušo personālu, nemitīgi paaugstinot atalgojumu un izmantojot citus motivācijas instrumentus,'' norāda vadītājs.

Piesardzīgs optimisms. Pēc Māra Rēvalda vārdiem, 2021. gadā nozarē ir notikusi ekonomiska atspirgšana, salīdzinot ar 2020. gadu, kad izcilu sniegumu parādīja tikai medicīnisko laboratoriju segments. Uz nākamo gadu viņš lūkojas ar piesardzīgu optimismu. ''Lai arī gaidāma ekonomikas izaugsme un arī ''Veselības centrs 4'' ir lieli attīstības plāni, to realizāciju viennozīmīgi apdraudēs vispārējā inflācija valstī, loģistikas ķēžu sabrukums, piegādēm paredzētā laika palielināšanās un svarīgu izejmateriālu ievērojama sadārdzināšanās. Tas traucēs infrastruktūras attīstību, kā arī jaunu tehnoloģiju un transportlīdzekļu iegādi. Šie ir bezprecedenta ekonomiskie apstākļi, kas atšķiras no iepriekš piedzīvotajām ekonomiskajām krīzēm. Atliek cerēt uz globālu ekonomikas pārstrukturēšanos, atkarības samazināšanos no Ķīnas piegādātājiem un situācijas ar Covid-19 pandēmiju uzlabošanos. Diemžēl notikumu attīstības gaita un vīrusa spēja mainīties, veidojot jaunas mutācijas, radīs apstākļus, kad mums būs jāiemācās sadzīvot ar šo sērgu,'' paredz Māris Rēvalds.

Viņš norāda, ka veselības aprūpes nozarē būs jārisina ne tikai Covid-19 ārstēšanas un ierobežošanas problēmas, bet arī jācīnās ar šīs pandēmijas tiešajām un netiešajām sekām. Tiešās sekas nozīmē pārslimojušo rehabilitāciju un darbaspēju atgriešanu, netiešās – pārējo slimību vai hronisko slimību paasinājumu, kas radies medicīnas infrastruktūras pārslogotības un nepieejamības dēļ. Turklāt visai veselības aprūpes sistēmai jābūt nemitīgā gatavībā strauji izvērst gultu fondu, saskaroties ar nākošajiem slimības izplatības viļņiem vai jaunajiem vīrusa paveidiem.

''Gan valdībai, gan medicīnas sabiedrībai jāmeklē efektīvas komunikācijas ceļi ar sabiedrību, panākot augstāku uzticības un sadarbības pakāpi. Pasaule ir mainījusies, un nekas vairs nebūs kā agrāk. Cilvēcei būs jāiemācās dzīvot pastāvīga epidemioloģiska apdraudējuma apstākļos, vienlaicīgi risinot klimata pārmaiņu un ģeopolitiskas nestabilitātes radītos izaicinājumus,'' uzskata SIA ''Veselības centrs 4'' valdes priekšsēdētājs.

Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa profesora Aivara Lejnieka viedoklis''

Pārbaudījumu gads. ''Gads bija ļoti saspringts un smags, nozarei risinot pandēmijas radītās problēmas. Valdības novēlotie lēmumi palīdzēja tām samilzt, radot medicīnas personālam papildu slodzi un stresu. Šis gads parādīja, cik lielu lomu normālā sabiedrības dzīves funkcionēšanā spēlē medicīna – ja tajā iestājas kolapss, visā valstī veidojas smagas problēmas,'' vērtējot 2021. gadu medicīnas nozarē, saka Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis profesors Aivars Lejnieks. Vienlaikus viņš piebilst, ka, neskatoties uz visu, nozare tomēr ir tikusi galā, turklāt pozitīvi ir tas, ka pandēmija nostrādājusi kā katalizators, parādot nozares vājās vietas un vienlaikus operatīvi meklējot risinājumus, kā tās likvidēt. ''Ir pilnīgi skaidri iezīmējies, ka Latvijā nepieciešama medicīnas personāla, infrastruktūras un tehnoloģiju rezerve, jo 100% noslodze nozīmē, ka krīzes situācijā netiksim galā. To labi redzējām pēc Vācijas un Zviedrijas piemēra, kurās medicīniskās sistēmas rezerves ikdienā bija stipri lielākas. Latvijas medicīnā valda liels dažādu specialitāšu ārstu, īpaši anesteziologu, reanimatologu, kā arī medicīnas māsu, deficīts. Tāpat ir neatliekami jāattīsta slimnīcu infrastruktūra un tehnoloģijas. Medicīnas struktūrai jābūt loģiskai un pareizi izveidotai, lai visa sistēma, gan valsts, gan privāta, strādātu kā vienots vesels. Liela nozīme ir arī veiksmīgai sadarbībai starp ģimenes ārstiem un speciālistiem ar e-veselības nodrošinātām attālinātām konsultācijām,'' akcentē Lejnieks.

Jāattīsta kritiskā domāšana. Aivars Lejnieks akcentē, ka lielas izmaiņas medicīnas nozares kontekstā 2021. gadā bija vērojamas sabiedrībā: ''No vienas puses cilvēkiem auga izpratne par to, kā normāli būtu jāfunkcionē veselības aprūpei un cik būtiski, ka valdība izpilda nozarei dotos solījumus. Taču no otras puses skaidri iezīmējās, ka salīdzinoši lielai sabiedrības daļai pamatotu izpratni par veselības jautājumiem aizstāj savdabīgi uzskati, turklāt dominē pārliecība par savu un dažādu autoritāšu (ne)zināšanu un vērtējumu nekļūdīgumu. Lai patstāvīgi izvērtētu informāciju, ir jāattīsta kritiskā domāšana – tā palīdzēs atšķirt zinātni no pseidozinātnes. Es ieteiktu vienmēr rūpīgi izvērtēt, cik lielā mērā konkrētais speciālists ir eksperts tieši konkrētajā jautājumā, par kuru viņš raksta vai izsakās. ''

Infektoloģijai ir nākotne. ''Aizvadītais gads būtībā bija 2020. gada turpinājums, viss centrēts ap Covid-19. Pozitīvi ir tas, ka valdība bija spiesta saprast, kāda nozīme ir pareizi organizētai veselības sistēmai. Situācijas analīze parādīja, kā jāveido mūsdienīga slimnīca – ir nepieciešami boksi, palātas jāveido tā, lai pacientus pēc nepieciešamības varētu ātri norobežot. Būtībā esošā situācija parādīja, ka infektoloģija nav mirusi un Latvijā nepieciešami gan infektoloģijas speciālisti, gan epidemiologi. Nebūtu pareizi atteikties no infekcijas nodaļām un censties šos pacientus iepludināt internās medicīnas profila nodaļās. Infekcijas joprojām ir aktuāla problēma, turklāt te nav runa tikai par tīfu, mēri vai malāriju,'' uzsver profesors.

Covid-19 nepazudīs. Vaicāts, kādas ir viņa prognozes par nākamo gadu, profesors atzīst: ''Covid-19 infekcija nākamgad neizzudīs. Mēs daudzmaz atgriezīsimies normālā dzīves ritmā, un tas, cik plaši vai smagi populācija slimos, būs atkarīgs no pārslimojušo un vakcinēto skaita.''

''Runājot par nozari, neskatoties uz nepietiekošo finansējumu, medicīna turpinās attīstīties un veiks savu stratēģisko uzdevumu – veicinās un nodrošinās mūsdienīgu, uz zinātniskajiem sasniegumiem pamatotu ārstēšanu, mazinās dažādus riska faktorus, tādējādi uzlabojot sabiedrības veselību. Ceru, ka medicīniskajā sistēmā attīstīsies ne tikai kvantitatīvi lēmumi, balstīti uz pētījumos ieteiktajiem algoritmiem, bet arī kvalitatīvie lēmumi, kas zinātniski izskaidro šos rezultātus. Visiem saviem kolēģiem iesaku atcerēties, ka ārstam jābūt disciplinētam improvizācijas māksliniekam, nevis tehniķim, kuru vada instrukcija,'' saka Aivars Lejnieks.

Visu rakstu lasiet portāla delfi.lv sadaļā ''Biznesa vide'' 2022. gada 5. janvāra publikācijā