Pie ģimenes ārsta jādodas arī psihoemocionālu traucējumu gadījumā

Ģimenes ārstam būtu jābūt pirmajam saskarsmes punktam ar veselības aprūpes sistēmu kā tādu neatkarīgi no problēmas, kas slimnieku piemeklējusi. Saruna ar ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārstēm Dārtu Geižāni un Danu Misiņu.

Nogurums, satraukums, nomākts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība un tamlīdzīgas izpausmes nav sajūtas, par kurām pirmā doma būs – jāiet pie ģimenes ārsta. Taču vieglu psihoemocionālo traucējumu gadījumā tieši ģimenes ārsts ir tas speciālists, kurš zinās, kā vislabāk palīdzēt, jo vieglāku psihiskās veselības traucējumu gadījumā savlaicīgi izmantota profesionālā palīdzība palīdz izvairīties no stāvokļa pasliktināšanās.

Pandēmijas apstākļos spriedze ir augusi. Ikdiena ir mainījusies, turklāt tas noticis diezgan strauji, un cilvēki dažādi reaģē uz šīm pārmaiņām. Kādam tas ir pozitīvs izaicinājums – kaut kas jauns, kaut kas citādāks, nebijušas iespējas, piemēram, strādāt attālināti vienam ir lieliska iespēja brīvāk plānot laiku, bet citam šis laiks saistās ar personīgās brīvības ierobežojumiem, kas rada līdz šim nepieredzētu trauksmi. ''Esam pieraduši pie cita veida dzīves intensitātes nekā pandēmijas laikā, un šī pusotra gada, nu jau teju divus gadus ilgajā Covid-19 periodā redzu, ka arvien vairāk pacientu cieš no psihoemocionālās veselības traucējumiem, '' stāsta ''Veselības centrs 4'' un ''Capital Clinic Riga'' ģimenes ārste Dārta Greižāne.

Sūdzības bieži vien ir maskētas, piemēram, cilvēks vēršas pie ārsta, jo ir novērojis regulāru sirds darbību ar pārsitieniem vai paātrinātu sirdsdarbību, sūdzas par miega traucējumiem, kā arī trauksmi, nemieru, ilgstošu nogurumu, kam nav citu, ar fizisko veselību saistītu iemeslu, arī muguras sāpes un vairāki citi simptomi, aiz kuriem mēdz maskēties depresīvs emocionālais stāvoklis, mēdz aizvest pacientus līdz daktera kabinetam. Protams, ģimenes ārsts vispirms veic izmeklējumus, lai izslēgtu dažādas fiziskas slimības, bet ļoti bieži atklājas, ka tās ir psihosomatiskas sūdzības.

Kaut arī jebkurš ģimenes ārsts ir gana zinošs un arī tiesīgs izrakstīt antidepresantus u. c. medikamentus psihisko traucējumu ārstēšanai, ne vienmēr medikamenti ir tas, kas nepieciešams. Iespējams, pietiek ar dzīvesveida izmaiņām. Vienmēr cenšos ar pacientu pārrunāt, kā viņam pašam šķiet, kas ir galvenie stresa faktori, kādā veidā tos būtu iespējams novērst vai vismaz samazināt.

Ilgstošus, nopietnus veselības sarežģījumus vajadzētu risināt pie psihoterapeita, taču daudz var dot arī dzīvesveida korekcija. Ļoti svarīgi, lai pacients būtu normāli, sabalansēti paēdis, piemēram, ieturētu regulāras veselīgas maltītes, nevis pa dienu našķētos un vakarā pārēstos vai ilgstoši badotos un tad, kā saka, atkal ''norautos ''. Daktere novērojusi, ka arī alkohola patēriņš un ar to saistītās veselības problēmas pandēmijas laikā ir augušas.

Un, kaut arī sporta zāles periodiski ir slēgtas, fiziskās aktivitātes ir vajadzīgas ne tikai fiziskajai veselībai un izskatam, bet arī mūsu psihiskajai labsajūtai. Kaut vai jāatrod laiks iziet ārā pastaigāties! Arī ūdens jādzer pietiekami, jānodrošina veselīga, stabila miega higiēna ar pietiekamu miega stundu skaitu.

''Dažkārt pie manis vēršas pacients ar lieko svaru, jo nespēj paša spēkiem tikt no tā vaļā, pamazām cieš arī veselība. Izrādās, ka iemesls ir stresa izraisīta pārēšanās,'' pastāsta ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste Dana Misiņa.

Ģimenes ārsts var rekomendēt psihoterapeita vai psihiatra vizītes un izsniegt nosūtījumu.  Vieglāku simptomu gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista vai ārsta psihoterapeita.

Šim pakalpojumam ģimenes ārstu vajadzībām izstrādāti īpaši algoritmi, novērtējuma skalas, sagatavoti arī pašpalīdzības materiāli pacientam.

''Bieži vien sadzīviski sakām – ''esmu izdedzis'', ''man ir depresija '' un tamlīdzīgi, taču no ārsta noteiktām diagnozēm joprojām baidāmies, un, kaut arī sabiedrībā jūtams visai liels nomāktības līmenis, daudziem nav viegli atzīt, ka viņus piemeklējusi kāda psihoemocionāla kaite. No tā nav jākaunas un jābaidās, bet gan jārisina,'' uzsver Dārta Greižāne.

Uz psihiskās veselības fona mēdz saasināties arī citas veselības problēmas. Stress ir viens no kaitīgākajiem faktoriem mūsu dzīvē, un tas atstāj iespaidu gan uz sirds un asinsvadu slimībām, gan imunitāti un hroniskām kaitēm.

''Depresiju vieglā formā ir vieglāk izārstēt nekā ielaistu, gluži tāpat kā jebkuru slimību. Tā ir slimība, nevis izvēle, un tāpēc cilvēks nav ne vāja rakstura, ne slinks. Ir nevis jābīstas, bet jāārstējas,'' atgādina Dana Misiņa.

Visu rakstu sērijā ''Meklējam labu ģimenes ārstu'' lasiet laikraksta ''Diena'' 2021. gada 9. decembra numurā