Saules stari uz tava ķermeņa

Dr. LINDA KAPTEINE-VEITA, dermatoloģe, Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja sniedz noderīgus padomus kā pasargāt savu ādu karstajās vasaras dienās. 
Saulīte uzlabo mūsu pašsajūtu, stimulē asins cirkulāciju un veicina provitamīna D3 veidošanos organismā - jā, tas viss ir labi, bet, kā jau ar visu labo - prātīgi un ar mēru!

Lindas Kapteines - Veitas ieteikumi un padomi karstajām vasaras dienām:

Cik vien iespējams, jāizvairās uzturēties saulē karstākajā dienas laikā no aptuveni pulksten 10:30 līdz 15:30 – ja nu tas tomēr jādara, ieteicams lietot aizsargkrēmu pret saules iedarbību, nēsāt saulesbrilles (UV stari negatīvi iedarbojas arī uz acīm), valkāt pret sauli aizsargājošu apģērbu un galvā likt elpojoša auduma galvassegu gaišā krāsā.

Jāpatur prātā, ka iesauļoties un arī apdegt ātrāk var pie ūdeņiem, jo UV starojums atstarojas gan no gaišajām smiltīm, gan ūdens. Tāpat der zināt, ka āda iedeg arī caur ūdeni un UV starojums iet cauri mākoņiem - apdegšana varbūt nav iespējama, bet iedarbība ir.

Cik ilgi var sauļoties un kā to pareizi darīt?

Noteikti nevajag ilgi gulēt vienā pozā. Ja gribas vienmērīgi iesauļoties, nevis apdegt, poza ir jāmaina - dažas minūtes var pasauļoties guļus ar seju pret sauli, dažas uz vēdera, tāpat arī jāmaina ķermeņa virziens - mazliet ''pa saules stariem'', mazliet ''pret''. 

Nereti, ja ārā ir ļoti gaišs un saulains, īpaši pludmalē pie jūras, cilvēks var nepamanīt savas ādas reakciju uz saules iedarbību. Taču vakarpusē redzams, ka iegūts pamanāms iedegums un varbūt pat apdegums. Ja uz nesauļotas ādas sārtums parādās pēc apmēram 20 minūtēm, tad neredzamās izmaiņas sākas jau dažas minūtes pēc tam, kad esam pabijuši saulē – proti, jau notiek fotoķīmiskie procesi, kas vēlāk var vainagoties ar saules radītu ādas bojājumu. Tāpēc, ja sanāk visu dienu būt saulē, jārīko apzinātas pauzes - jāsameklē ēna, jāsaģērbjas, jānēsā cepure, jālieto aizsargkrēms pret sauli.

Daudzi, iespējams, nezina, ka nav nepieciešamības sauļoties līdz ādas apsārtumam ar domu, ka šādi uzņemsim vairāk D vitamīna. Patiesībā pietiek vien 5 līdz 15 minūtes atrasties saulē, lai saņemtu pietiekamu UV starojuma daudzumu D vitamīna sintēzei organismā (ar noteikumu, ka apmēram trešdaļa ķermeņa ir bez apģērba, kas nozīmē, piemēram, krekliņu ar īsām piedurknēm un šortus)! Turklāt, lai organismā uzturētu normālu D vitamīna līmeni, pietiek ar atrašanos saulē piecpadsmit minūtes līdz trim reizēm nedēļā.

Kas notiek ar ādu saulē un kā rodas apdegums?

Atrodoties saulē, mēs saņemam siltumu, gaismu un arī ultravioleto starojumu. Siltuma ietekmē paplašinās asinsvadi, āda sasilst, savukārt UV starojumu mēs fiziski nejūtam, taču tas ietekmē gan ādas virsējo kārtu jeb epidermu, gan dziļāk esošo dermas kārtu, un ādā sāk veidoties iekaisums – sākumā tas izskatās kā viegls iedegums, bet pārspīlējot top par apdegumu.
Saules apdegums ādā sāk veidoties, ja pārāk ilgi atrodamies saulē. Mūsu platuma grādos cilvēkiem lielākoties ir gaiša ādas krāsa un saulē bez aizsardzības ir ieteicams uzturēties 10-20 minūtas. Pārsniedzot šo laiku, ādā sākas saules apdegums. Sākumā tas ir pastiprināts apsārtums, vēlāk pievienojas tūska, nieze, kairinājums, sāpes. Ja saules iedarbība turpinās, ādas šūnas sāk atmirt, veidojas pūšļi, ''noiet āda''. Tas jau ir 1. pakāpes ādas apdegums.

! Uzmanību! Ja pēc atrašanās saulē ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes, samaņas traucējumi, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība – iespējams, ir dabūts saules dūriens, kas var nopietni apdraudēt veselību.

Kā jākopj āda pēc sauļošanās?

Ja cilvēks nelieto saules aizsargkrēmu, jau pēc 15 minūtēm āda var sākt apdegt - izteikti baltas ādas īpašniekiem, arī rudmatainie cilvēki, jau pēc 5-10 minūtēm.
Pēc atrašanās saulē mums jāpalīdz ādas šūnām atjaunoties - uzsmērējot vai uzsmidzinot ādai līdzekli, kas palīdz sadziedēt iekaisumu, nomierināt ādu un atjaunot tās mitrumu (saule sausina ādu). Ja ir iespēja tikt aptiekā, palīdzēs tā dēvētie ātrās palīdzības līdzekļi, kas paredzēti ādas atvēsināšanai un saudzīgai kopšanai pēc sauļošanās – labāk, lai tie ir vieglas konsistences, nav pārāk biezi.

Sargāsim bērnu ādu!

Ieteikumi vecākiem ar bērniem: 

• Līdz 7 gadu vecumam bērnu atrašanos saulē jāierobežo un jādozē. Bērna organisms šajā vecumā vēl nespēj izstrādāt melanīnu pietiekamā daudzumā, lai spētu reaģēt uz iedegumu kā pieaugušie, tāpēc noteikti jānēsā gaišas krāsas galvassega, jādzer papildus ūdens un nevajag ļaut bērniem uzturēties saulē riskantajās dienas vidus stundās.
• Līdz 3 gadus veciem bērniņiem atrasties tiešā saulē nevajadzētu vispār (ne ar, ne bez aizsargkrēma), jo tas var negatīvi ietekmēt bērnu imūnsistēmu. Ja tomēr esat pludmalē kopā ar mazuli, obligāti jānoorganizē ēna zem saulessargu vai pludmales telts.
• Līdz 14 gadu vecumam jāraugās, lai bērns nedabūtu saules apdegumu - pētījumi rāda, ka tas ir papildus risks turpmākajā dzīvē saslimt ar ādas vēzi.

Visu rakstu lasiet portālā ''''Maminuklubs.lv''