Antibiotikas - bieds vai palīgs?

No vienas puses, antibiotikas tiek dēvētas par vienu no diženākajiem zinātnes sasniegumiem, no otras - šo medikamentu pārmērīga lietošana noved pie tā, ka baktērijas kļūst arvien izturīgākas jeb rezistentas un bieži arī uzvar šajā divcīņā. Komentē ''Veselības centrs 4'' ģimenes ārste Santa Gertnere

''Pēc simptomiem vien ne vienmēr var pateikt, vai pacientam slimību ierosinājusi baktērija vai vīruss. Tomēr vīrusu infekciju gadījumā paaugstinātai temperatūrai trešajā dienā būtu jāmazinās, ja cilvēks uzņem pietiekami daudz šķidruma, lieto temperatūru mazinošus līdzekļus brīdī, kad temperatūra paaugstinās virs 38 grādiem. Ja pašsajūta trīs dienu laikā neuzlabojas, noteikti jāveic asins analīzes, jānosaka iekaisuma rādītāji un jāapsver iespēja uzsākt antibakteriālu terapiju.''

Antibiotikas, līdzīgi kā vakcīnas, tiek uzskatītas par vienu no ievērojamākajiem izgudrojumiem zinātnē un medicīnā, kas ļāvis glābt miljardiem dzīvību. Bez antibiotikām nevarētu izārstēt tādas slimības kā strutojošu meningītu, smagu plaušu karsoni, nieru iekaisumu, zemādas strutainas infekcijas un vēl daudzas citas.

Cilvēks pret baktērijām. Baktērijas pret cilvēku
Lai arītibakteriālos preparātus arī turpmāk varētu dēvēt par dzīvības glābējiem, ir svarīgi šīs zāles nelietot nevietā, bet tēmēt mērķtiecīgi, ideālā variantā piemeklējot konkrētu medikamentu, kas palīdz uzveikt konkrētu mikroorganismu - slimības ierosinātāju, nevis pie jebkuras bakteriālas infekcijas izrakstot plaša spektra antibiotikas un tādējādi šaujot ar lielgabalu pa zvirbuļiem, jo līdz ar slimības ierosinātāju tiek iznīcinātas arī vērtīgās baktērijas.

Te būtu vietā atcerēties, ka antibiotikas palīdz ārstēt tikai bakteriālas infekcijas, jo šo medikamentu sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas, kas organismā šķīdina baktēriju šūnas, neļaujot tām vairoties. Vīrusu slimību ārstēšanā antibiotikas nederēs, ja nu vienīgi vīrusa ierosinātas slimības gadījumā ir sākušās bakteriālas komplikācijas, piemēram, saslimi ar gripu, bet pēc nedēļas attīstījās plaušu karsonis, kura ārstēšanai bez antibakteriālas terapijas neiztikt.

Ātro testu vai tomēr asins analīzes?
Ģimenes ārste Santa Gertnere, lemjot par antibiotiku nepieciešamību pacienta ārstēšanai, sāk ar sūdzību uzklausīšanu un bieži vien pēc cilvēka stāstītā var pamatot aizdomas par iespējamo infekciju: augsta temperatūra, sāpes, klepus. ''Tomēr redzam, ka biežāk cilvēki slimo ar vīrusu infekcijām. Ja ir aizdomas, ka pie vainas ir vīruss, nevis baktērija, iesaku nedaudz nogaidīt, palietot divas, trīs dienas simptomus mazinošu terapiju, bet, ja pēc trim dienām nekļūst labāk, ja simptomus papildina paaugstināta temperatūra, klepus šķiet kļuvis dziļāks, jālemj par antibakteriālās terapijas uzsākšanu,'' teic ģimenes ārste.

Atsevišķu slimību diagnostikai ģimenes ārsts izmanto tā sauktos ātros testus. Piemēram, ja ir sūdzības par kakla sāpēm un aizdomas par tonsilītu (angīnu), turpat uz vietas ārsta kabinetā var veikt streptokoku testu un pāris minūšu laikā noskaidrot rezultātu. Ja tests ir pozitīvs, simptomi atbilstoši, diezgan droši var mērķtiecīgi izrakstīt antibiotikas tonsilīta ārstēšanai. Līdzīgi ātrie testi pieejami arī gripas diagnostikai. ''Protams, reizēm diagnozes precizēšanai, lai atpazītu baktēriju ierosinātu infekciju, bez asins analīzēm nekādi neiztikt, jo jānosaka iekaisuma rādītāji, leikocīti. Dziļa, ieilguša klepus gadījumā svarīgi arī izklausīt plaušas, bet, ja pneimoniju nevar pilnībā apstiprināt, pacients jānosūta uz plaušu rentgenu, lai izvērtētu, vai tiešām vajadzīgas antibiotikas,'' skaidro ģimenes ārste.

Vairāk lasiet žurnālā ''Veselība'', oktobra izdevumā