Diagnostikas iespējas, kas var palīdzēt, ja vēlies koriģēt svaru

Pietiks maldīties ātro diētu un draudzeņu padomu džungļos! Ļauj jaunākajām tehnoloģijām uzzīmēt tev precīzu karti, lai pie kārotajām ķermeņa aprisēm vari nonākt iespējami ātri un nekaitējot savai veselībai un labsajūtai! Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiālēs ''Anti-Aging Institute'' uztura speciālists Mg. sc. sal. Ansis Zauers

Vispirms – pareizais jautājums Kā notievēt?

Atbilžu ir neskaitāmi daudz, un lielāko daļu mēs zinām no galvas. Zinām, ka jāēd regulāri, mazāk treknumu un fiksu ogļhidrātu, bet vairāk liesu olbaltumvielu, šķiedrvielām bagātu dārzeņu un augļu. Arī par kustībām svaigā gaisā zinām – ka nav nekā labāka par brašu soļošanu vai mērenu riksīti un ka locekļi regulāri jāizvingrina un jāizstaipa.

Un esam arī dzirdējušas, cik svarīgs visa šajā padarīšanā ir lāča cienīgs miegs un arī rāms prāts kā budistu mūkam. Jā, atbilžu mums ir pilna galva, diemžēl to īsto labumu – tvirtu, mundru un priecīgu ķermeni – no šīm atbildēm izlobīt daudzām no mums kā nesanāk, tā nesanāk. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka uzdodam nepareizo jautājumu.

Virziens un karte. Kur to meklēt?

Pirmais prātīgais solis būtu vērsties pie zinoša uzturspeciālista. Sīki, smalki (un godīgi!) likt uz galda visas kārtis – ne jau tikai vecumu un fiziskos parametrus, bet arī ikdienas ritmu, uztura un ēšanas paradumus un citas lietas, no kā sastāv tava dzīve un tātad arī tu pati. Kad pilna aina būs uzzīmēta, speciālists, balstoties savās zināšanās un pētījumos gūtās formulās, zinās ieteikt, kurš ir tas īstais ceļš, lai tu varētu pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk nonākt pie kārotā mērķa.

Taču tu vari spert vienu solīti (vai trīs solīšus) tālāk – pieaicināt talkā modernas izmeklēšanas iekārtas, kas spēs uzzīmēt jau krietni precīzāku maršrutu. Runājot ģeogrāfiskās līdzībās, uztura speciālista konsultācija būs ceļa norādes, savukārt izmeklējumu rezultāti – smalka, konkrēti tev izveidota karte, kas līdz sīkākajam centimetram spēs noteikt, kā strādā tieši tava fabrika, – kāda jauda ir tavai vielmaiņai, kā strādā iekšējie orgāni, cik daudz un kādi ir tava ķermeņa tauki.

Bioimpedance (BIA)

Procedūras laikā caur ķermeni (no pēdām līdz plaukstām, kas saskaras ar aparātu) tiek vadīta vāja maiņstrāva (tā nav jūtama), kas atšķirīgi rezonē ar organismā esošajiem kauliem, taukaudiem, muskuļu masu un iekšējiem orgāniem. Ko mēs iegūstam? Tā pavisam vienkāršoti runājot – varam noskaidrot, no kā sastāvam: cik lielu daļu mūsu ķermeņa aizņem muskuļi un cik tauki, ķermeņa šķidrumi un tā tālāk. Iegūtā organisma karte tālāk tiek analizēta sīkāk: tiek noskaidrota šūnu, kas veido ķermeņa audus, attiecība, kā arī ūdens daudzums šūnas iekšienē un ārienē – organisma fiziskais un uztura stāvoklis kopumā. Ar šo metodi var ļoti labi sevi izzināt, piemēram, var noskaidrot, vai abās rokās un kājās muskukuļaudi ir simetriski sadalīti.

DEXA (jeb DXA) skenēšana

Kā saka priekšā nosaukums, šī iekārta ir tāds kā skeneris, ar kuru tiek veikta duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometrija. Šis termins no galvas nav jāmācās, vien jāzina, cik smalka un sarežģīta iekārta šī ir – to izmanto pat NASA astronautiem! Izmeklējumu metode ir ļoti precīza – atšķirībā no bioimpendances ar šo iekārtu ķermeņa sastāvu iespējams noteikt līdz pat sīkākajam gramam. Visbiežāk DEXA skeneri izmanto, lai veiktu osteodensitometriju – noteiktu kaulu minerālvielu blīvumu. Taču tieši tāpat šādi ir iespējams noteikt sastāvu arī taukiem. Kāpēc gan tas būtu vajadzīgs?

Lieta tāda, ka visi tauki mūsu organismā nav vienādi – bez zemādas taukiem, kas mūsu skaisto ķermeni ietin ziemas (un, ek, dažkārt arī vasaras) kažociņā, pastāv arī iekšējo orgānu jeb viscerālie tauki. Tikai mieru, šie tauki saprātīgos daudzumos mums ir pat vajadzīgi – tie sasilda un pasargā svarīgos iekšējos orgānus vai, piemēram, vajadzības gadījumā var būt kā amortizācija.

Līdzīgi kā ar bioimpedanci, regulāri veicot šo izmeklējumu, var vieglāk sekot līdzi arī gadu nestajām nevēlamajām izmaiņām organismā (piemēram, dabiskam muskuļu masas zudumam, kas sākas pēc 30 gadu vecuma, kā arī kaulu blīvuma samazināšanai), lai laikus varētu tās koriģēt, palielinot kvalitatīvu olbaltumvielu un ar kalciju bagātu produktu uzņmšanu ikdienā.

Kalorimetrija

Gandrīz visu, ko mēs uzņemam, – gaisu, šķidrumu, ēdienu – organisms pārstrādā jeb oksidē, bet oksidēšanas blakusprodukts ir ogļskābā gāze (jeb CO2). Tātad, analizējot organisma uzņemtā un izdalītā – skābekļa un slāpekļa – attiecību, ir iespējams noteikt, kas īsti notiek fabrikas iekšienē – vai tā strādā ar pilnu jaudu vai samazinātu. Citiem vārdiem – pēc ieelpotā un izelpotā izmērīšanas un analizēšanas iespējams precīzi noteikt, cik un kā mēs patērējam enerģiju un kādu kurināmo (ogļhidrātus, taukus vai olbaltumvielas) dedzinām, lai to iegūtu.

Procedūra aizņem vien piecpadsmit minūtes. To laikā, esot pilnīgā miera stāvoklī – tik vien kā elpojot –, iekārta mēra ieelpoto skābekli un attiecīgi izelpoto CO2. (Starp citu, arī bioimpedances metode sniedz šādus datus, taču tos aprēķina pēc vienas vispārīgas formulas, savukārt šeit vielmaiņas procesi tiek ļoti precīzi izmērīti katram individuāli.) Ko iesākt ar iegūto rezultātu? Ja tiek noskaidrots, ka tu miera stāvoklī patērē, piemēram, 1500 kcal – tātad šis ir tas kaloriju daudzums, kas dienā tev ir nepieciešams ķermeņa uzturēšanai. Ja ir vajadzība svaru samazināt, dienā būs jāuzņem mazāks vai ar kustību palīdzību jāpatērē lielāks kaloriju skaits (ja svars jāpalielina, attiecīgi darbojas pretējs princips). Ar šīs iekārtas palīdzību iespējams konstatēt arī specifiskas vielmaiņas problēmas, ja tādas ir.

Vairāk lasiet žurnāla ''Ieva'' 2021. gada aprīļa izdevumā