Kā sports ietekmē mūsu emocijas?

Fiziskās aktivitātes un sportošana var likt mums sajusties labāk gan fiziski, gan emocionāli, turklāt uzlabo miegu un daudzus citus organisma procesus. Taču vai zinām, kas notiek mūsu organismā, kad sportojam? Kā sports ietekmē emocijas un kādu sporta veidu izvēlēties, lai tiktu pāri skumjām un bailēm un pārvarētu dusmas? Kā sportot droši un atbildīgi? Stāsta ''Veselības centrs 4'' grupas uzņēmuma ''Diplomātiskā servisa medicīnas centrs'' fizioterapeite Simona Liepiņa

Fizisko aktivitāšu laikā, nodarbojoties ar jebkādu sporta veidu, smadzenēs, dažādos sekrēcijas dziedzeros, centrālajā nervu sistēmā, pastiprināti izdalās vairāki svarīgi hormoni, kas ietekmē cilvēka emocionālo noskaņojumu. Serotonīns ir atbildīgs par laimes izjūtu, labsajūtas ierosināšanu, apetīti un miega kvalitāti, noradrenalīns stimulē smadzeņu darbību, kognivīvās funkcijas, savukārt endorfīns jeb tā sauktais ''laimes hormons'' rada pacilātību, laimes un drošības sajūtu, kā arī mazina stresu, stāsta fizioterapeite S. Liepiņa. 

Kā uzsākt un nezaudēt motivāciju?

Kad sportošana jau ir kļuvusi par tavu ikdienas sastāvdaļu, ir daudz vieglāk šo ieradumu uzturēt. Taču ko darīt, lai sevi motivētu pašam sākumam – pirmajam solim uz sportošanu? Fizioterapeite uzsver, ka pats svarīgākais neuzstādīt pārāk lielus mērķus, bet sākt ar maziem soļiem, uzstādot katrai nedēļai savu mērķi. Piemēram, noskriet septiņās dienās piecus kilometrus, nākošajās septiņās – jau sešus kilometrus. Jo, līdzko cilvēks ir sasniedzis iecerēto mērķi, rodas azarts, motivācija, paaugstinās pašapziņa un viņš saprot, ja ir spējis panākt pagājušās nedēļas mērķi, spēs arī nākamās.

Var sākt ar ikdienas paradumu maiņu – nebraukt ar mašīnu, bet pārvietoties kājām vai ar velosipēdu. Lai izkustētos, dodies garās pastaigās pa mežu vai nūjo. Šī slodze ir mērena, un aktivitātes nav traumatiskas kustību un balsta aparātam. Veic vingrojumus, kurus sastādījis fizioterapeits, vadoties pēc tavas fiziskās sagatavotības. Savukārt, ja mērķis ir samazināt tauku daudzumu, tad aktivitātes nepieciešams veikt vismaz vienu stundu, jo pirmajās 40 minūtēs organisms izmanto tikai dienas laikā uzņemtos ogļhidrātus, bet pēc tam taukus. Pievērs uzmanību vispārējai veselībai un labsajūtai. Ja nejūties labi, nodarbības vēlams atsākt, kad esi labā noskaņojumā un jūties vesels. Tāpat būtiski pirms fiziskām aktivitātēm veikt 10-15 minūšu iesildīšanos, lai izvairītos no traumām, sagatavotu muskuļus slodzei, uzlabotu asins cirkulāciju un sirdsdarbību, bet pēc aktivitātēm lēnām samazināt tempu un izstiept nodarbinātās muskuļu grupas.

Fizioterapeites ieteikumi fizisko aktivitāšu izvēlei pie noteiktām emocijām:

• Skumjas – volejbols, jo īpaši pludmales volejbols, kur spēlē divi pret divi. Bumba nepārtraukti ir gaisā, neatstājot daudz laika pārdomām un atpūtai. Cilvēks daudz kustas, un ir vieglāk saprasties ar partneri, jo jūs esat tikai divi. Laba izvēle ir arī doties uz deju studiju – salsa, lambada, bačata, rumba. Ritmiska mūzika liek ķermenim atplaukt, tiek nostiprināti kāju, roku, muguras un preses muskuļi, bet pleci un kakls ir atslābināti.
• Dusmas – ieteicama aktivitāte bez agresijas, iesaistot nelielu dalībnieku skaitu. Tāpat ieteicams veikt elpošanas tehnikas. 
• Bailes – ieteicams sports, kas nostiprina izpratni par drošību. Aktivitāte, kas attīstīs drosmi un vēlmi pēc nemitīgas sevis pilnveides – alpīnisms, klinšu kāpšana. Tās lieliski palīdzēs pārvarēt bailes no augstuma, tādējādi mācīs uzticēties sev un arī citiem. Var mēģināt arī citas fiziskās aktivitātes, kuru pamatā ir līdzsvars un ātrums.

Fiziskā slodze un miega kvalitāte

Labs miegs ietekmē ne tikai mūsu vispārējo labsajūtu, bet arī reakciju, koncentrēšanos un motivāciju. Ja guļam mazāk nekā septiņas astoņas stundas diennaktī, tas rada risku normālai hormonālās sistēmas darbībai. Traucējumu gadījumā cilvēks jūtas noguris, zaudē spēkus un motivāciju sportot, strādāt vai darīt kaut ko citu. 

Miegs un sports ir ļoti cieši saistīti procesi. Ja labi gulēsi – labāk sportosi, un otrādi – ja labāk sportosi, labāk gulēsi. Zinātnieki ir pierādījuši, ka sports palīdz ātrāk aizmigt un nodrošina cilvēkiem daudz labāku miega kvalitāti. Sports arī var palīdzēt risināt tādas ar miegu saistītas slimības kā bezmiegs vai miega apnoja.
Visbiežākās kļūdas, uzsākot sportošanu Treniņi ir ļoti intensīvi un daudz. Intensīvi treniņi sagādā organismam lielu slodzi, pēc kuras ir vajadzīga atpūta, kuras laikā ķermenis atjauno spēkus. Ja slodze būs pārlieku liela, organisms vairs nespēs saglabāt ierasto tempu un treniņš nesniegs gaidīto rezultātu. Pārslodze var radīt arī dažādas traumas un veselības problēmas, piemēram, novājinātu imunitāti vai radīt šķidruma aizturi, uzsver fizioterapeite.

Vairāl lasiet portālā ''Medicine.lv''