Kā var palīdzēt fizioterapeits, ja sāp mugura

Biežākie muguras sāpju riska faktori ir fiziskās slodzes trūkums vai fiziska pārslodze un liekais svars, kas rada papildu slodzi mugurai. Agrāk sāpes mugurā vairāk bija vērojamas pēc 30 gadu vecuma, pašlaik mājsēdes un ierobežojumu dēļ situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Konsultē  ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' fizioterapeite Baiba Narvila.

Mugurkauls ir galvenais ķermeņa balsts, kas ikdienā tiek pakļauts pārmērīgai slodzei. Muguras sāpes var iedalīt pēc zonām atkarībā no noslodzes. Ikviena vecuma cilvēkam var sāpēt mugura, pat bērniem un pusaudžiem. Akūtas sāpes – pēkšņas un asas – ierosina kāds provocējošs faktors; parasti mēneša laikā tās, kā arī funkcionālie ierobežojumi mazinās, taču tālāka uzlabošanās turpmāko trīs mēnešu laikā var būt niecīga.

Ja mugura sāp ilgāk par 4–6 nedēļām, tās uzskata par hroniskām sāpēm. Šādas sāpes izraisa vairāku cēloņu mijiedarbība, piemēram, tie var būt gan fiziski cēloņi, gan emocionālais stāvoklis, gan psihiskā veselība. Parasti paasinājumus provocē nepareiza smagumu celšana, trauma, intensīvas vienveidīgas kustības, ilgstoša atrašanās vienā pozā ar muskuļu sasprindzinājumu, aukstums un vējš.

Vainojami ikdienas ieradumi – mazkustīgums, neergonomiska jeb neatbilstoša darba vide, īpaši, ja strādā no mājām, nepareiza smagumu celšana (muguras, nevis kāju izmantošana). Svarīgi ir arī psiholoģiskie apstākļi – cilvēkiem ar noslieci uz depresiju vai pārmērīgu stresu ir lielāks muguras sāpju risks.

Ko darīt? Arvien biežāk ierobežoto sporta pakalpojumu dēļ daudzi meklē vingrojumus internetā, tomēr ir jābūt ļoti zinošam, lai ar pašārstēšanos nenodarītu lielāku ļaunumu. Iesaku izvēlēties vingrojumus sertificētu fizioterapeitu vadībā; arī es piedāvāju tiešsaistes vingrošanu uzturošajai terapijai un profilaksei. Ja nepieciešama ārstēšana, ir jāvēršas pie speciālista klātienē, lai viņš profesionāli izvērtētu situāciju. Izmeklējot pacientu, fizioterapeits novērtē likumsakarības starp pacienta sūdzībām un konstatēto funkcionālo stāvokli, un abi kopā izrunā problēmas būtību.

Fizioterapeits iesaka individuāli piemērotākās ārstēšanas metodes un atbilstošāko terapijas plānu.

Konsultāciju var apvienot ar dažādām terapeitiskām manipulācijām, ja tas nepieciešams ātrākai problēmas atrisināšanai.

Terapijā noder:

• Locītavu mobilizācija un mīksto audu atbrīvošana, kas palīdz efektīvi veikt tālāku terapiju, turklāt tas nereti tūlītēji uzlabo pacienta pašsajūtu.
• Ārstnieciskā vingrošana palīdz attīstīt un nostiprināt konkrētu muskuļu grupu spēku, to spēju aktivizēties, atjaunot normālu muskuļu garumu, apgūt jaunas fiziskas iemaņas, koriģēt ieraduma kustības.
• Ārstnieciskā masāža atkarībā no izmantotās tehnikas un paņēmieniem var stimulēt un paaugstināt centrālās nervu sistēmas tonusu vai, gluži pretēji, radīt tai relaksējošu efektu, kas pozitīvi ietekmē visu ķermeņa fizioloģisko sistēmu darbību. Masāžu var izmantot gan profilaksei, gan ārstēšanai, gan pēc tam rehabilitācijai.
• Slinga jeb elastīgo saišu terapija mazina sāpes, trenē kustības un uzlabo muskuļu funkciju. Ja pacients sāpju dēļ nespēj veikt kādu kustību, fizioterapeits ar slinga iekārtas palīdzību var iekustināt locītavu. Šī metode palīdz stiprināt muskuļus ap skriemeļiem, trenēt mīkstos audus apkārt locītavai. Slinga terapija ir ļoti vērtīga pie diska trūces, spondilozes, sasprindzinātiem muskuļiem, dažādām stājas problēmām.

Lasiet rakstu žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2022. gada februāra numurā