Kad palīdz dūņas?

Dūņu terapija ir efektīva metode, kas palīdz organismam pašam atjaunoties, saņemties un atveseļoties. Dūņas ir unikāls dabas produkts, kas sācis veidoties pirms 2000 gadiem, sadaloties floras un faunas produktiem, līdz ar to tajā atrodas daudz mikroorganismu. Dūņās ir tikai organiskas vielas, kas gadu tūkstošiem trūdējušas, bezskābekļa vidē veidojot dūņu substanci.

Tās satur olbaltumvielas, hormoniem līdzīgas substances, taukskābes, humīnskābes un daudz citu vielu. 

Ārstniecisko efektu rada gan dūņu bioloģiskā, gan termiskā, gan ķīmiskā un mehāniskā darbība. Dūņu terapijā izmanto gan sasildītas, gan dažkārt arī vēsas dūņas. Piemēram, siltas dūņas uzlabo asinsriti un veicina vielmaiņu, bet vēsas dūņas samazina tūsku. Starp citu, dūņu vanna uztur siltumu piecas reizes ilgāk nekā parasta ūdens vanna.

Visplašāk dūņas lieto skeleta, muskuļu, locītavu, ādas, sirds un asinsvadu, kā arī ginekoloģisko slimību ārstēšanā un profilaksē.

Tāpat dūņām piemīt lieliskas kosmētiskas īpašības – savelkošas, ādas iekaisumu samazinošas, antioksidanta, attīrošas un abrazīvas jeb pīlinga īpašības.

Dūņas audus un šūnas apgādā ar lielāku skābekļa un barības vielu daudzumu, paātrina vielmaiņas procesus, no organisma izvada kaitīgās vielas un aktivizē hormonālo darbību un imūnsistēmu. Dūņām ir izteikta atjaunojoša, pretiekaisuma, tūsku samazinoša un sāpes remdējoša iedarbība, tāpēc to dažkārt izmanto kā alternatīvu pretsāpju, pretiekaisuma un nomierinošiem medikamentiem. Dūņu procedūras īpaši ieteicamas, ja jāārstē artrīts, poliartrīts, traumu sekas, osteohondroze, radikulīts, kā arī tad, ja ir perifērās un centrālās nervu sistēmas traucējumi un elpošanas sistēmas slimības.

Žurnāla ''100 Labi padomi'' marta izdevumā konsultē ''Veselības centrs 4'' Rehabilitācijas nodaļas masiere, siltumterapijas speciāliste Inga Rozentāle.