Kādus vitamīnus uzņemt aukstajā laikā?

Kādus vitamīnus, minerālvielas ir vērts lietot drēgnajā rudens sezonā, kad uztura bagātinātāju pārmērīgs patēriņš organismam var būt kaitīgs, un vai tie vispār ir nepieciešami mūsu platuma grādos dzīvojošajiem, par to saruna ar ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Baltijas Vēnu klīnika'' ģimenes ārsti Gitu Gaņģi

Vadās pēc reklāmām
Veselības centra 4 ģimenes ārste Gita Gaņģe novērojusi: pārsvarā, izvēloties uztura bagātinātājus, viņas pacienti vadās pēc reklāmām un farmaceitu ieteikumiem. ''Tad nāk pie ārsta, sūdzas, ka nepaliek labāk, un ir izbrīnīti: kā tas var būt? Jo tur taču rakstīts, ka palīdz manai kaitei!
Tad būtu jānoliek priekšā viss plašais uztura bagātinātāju klāsts, jāizlasa, kam tie ir domāti, un izrādīsies: visi domāti tev!'' ironizē G. Gaņģe, viņa turpina: ''Pārtikas piedevas plašā klāstā mums kļuva pieejamas pēdējos 25 gados, līdz tam aptiekās bija nopērkami vitamīni, kompleksie vitamīnu preparāti.

Padomju laikos un vēl brīdi pēc tam visas pārtikas piedevas ražoja kā medikamentus, bija ļoti stingra farmaceitiskā kontrole un noteikumi. Kopš likumi mainījās, uztura bagātinātājus, daudzus vitamīnus var ražot kā pārtikas piedevas, nav striktu standartu, turklāt komponentus lielos apjomos ražotājs var iepirkt ļoti lēti. Kontroles nav, un dažkārt uztura bagātinātāju lietošana var izrādīties pat bīstama. Pacientiem ļoti reti tos iesaku un, ja iesaku, tad pārbaudītus preparātus, kurus farmācijas kompānijas ražo kā medikamentus.'' Daktere uzsver: visi vitamīni ir ļoti stipras bioloģiski aktīvas vielas, kas ietekmē visas organisma funkcijas. ''Ja cilvēks ēd trīsreiz dienā normālu pārtiku, nepārēdas, tad viņam būtībā papildus nav jālieto uztura bagātinātāji.

Latvijā auguši bagātinātāji
''Vienīgais vitamīns, ko neuzkrājam, ir ātri gaistošais C vitamīns. Tas ir arī vienīgais, kas jālieto katru dienu, bet ne tabletēs – svaigā veidā, jo tabletē nevar ievietot dabīgu vitamīnu, kas ir gaistošs.
Mūsu produktu klāstā C vitamīns atrodams skābos kāpostos, ābolos, smiltsērkšķos; jau vasarā der sagatavot un ievietot saldētavā sablendētas dzērvenes, upenes. Ja krājumi beidzas, jāēd citrusaugļi, taču jārēķinās, ka C vitamīns pazemina ķermeņa temperatūru, kas siltajās klimata zonās cilvēkiem palīdz, bet mūsu klimatiskajos apstākļos – aukstā, vējainā laikā – citrusaugļu produkti profilaksei no rīta var veicināt apaukstēšanos.
Mums ir pašiem savi C vitamīnu saturošie, bet sildošie produkti: upenes, dzērvenes, cidonijas, '' iesaka G. Gaņģe.
Daktere uzskata – Latvijā pieejamā vislabākā pārtikas piedeva, kas satur visus vitamīnus un mikroelementus, ir ziedputekšņi: ''Ar pustējkaroti no rīta pietiek, un tas ir dabīgs produkts. Ar ko atšķiras sintētiskie preparāti no dabīgajiem? Dabīgos organisms labi uztver un labi pārstrādā.

Robežu pārkāpt ir ļoti viegli.
Uzskatu, ja cilvēks regulāri trīsreiz dienā ēd veselīgu, sabalansētu pārtiku, ir ļoti jāpārdomā, vai ir nepieciešami papildu uztura bagātinātāji.'' Vīrusu laikā gan daktere iesaka papildus lietot cinku un selēnu. Jāraugās, lai cinka un selēna savienojumi preparātā būtu kā organiskie savienojumi ar aminoskābi, tas parasti ir norādīts uz etiķetes – piemēram, cinks citrāta formā. Dažkārt var būt nepieciešams jods, bet par tā lietošanu jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Arī dzelzs ir svarīgs mikroelements vīrusu sezonā – to savukārt var uzņemt ar sažāvētām, samaltām nātru lapām, ar pustējkaroti dienā būs pietiekami. Visi mūsu platuma grādos dzīvojošajiem nepieciešamie vitamīni, mikroelementi un aminoskābes atrodamas bišu maizē.

Ja par daudz – skādēs!

Vairāk lasiet žurnālā ''Diena'', 14.oktobra izdevumā