Ko svarīgi zināt par ādas vēzi melanomu?

Maijs ir vispasaules ādas vēža mēnesis, kad noris aktīvas kampaņas sabiedrības informēšanai par ādas vēža risku un izvairīšanos no šīs viltīgās slimības. Lai arī dermatologi pastāvīgi atgādina par ādas vēža bīstamību, tuvojoties pludmales un āra darbu sezonai, ārsta padoms ir īpaši vērtīgs. Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Dermatoloģijas klīnika'' un ''Anti-Aging Institute'' dermatoloģe Anda Apine

Ādas vēža veidi

Ādas vēzis ieņem pirmo vietu visu vēža formu topā. Un, lai gan ''baltais'' jeb nemelanomas ādas vēzis lielākoties neveido metastāzes, tā augšana plašumā un dziļumā turpinās, kamēr vien netiek uzsākta ārstēšana. ''Baltais vēzis'' var veidoties no jebkuras ādas epidermas šūnas. Visbiežāk sastopamais ādas vēža veids ir bazālo šūnu karcinoma (bazalioma), veidojot pakāpeniski augošu nelielu sārtu traipu vai spīdīgu mezgliņu. Pareizi ārstējot, veidojums gandrīz nekad neatgriežas tajā pašā vietā.

Plakanšūnu vēzis ir agresīvāka vēža forma, kam piemīt spēja straujāk un dziļāk nonākt audos, reizēm veidojot metastāzes limfmezglos un orgānos. Plakanšūnu vēža priekšvēstnesis ir aktīniskā keratoze – raupji, sārti, zvīņaini ādas laukumiņi, kas veidojas saulei atklātās ķermeņa vietās – ausu gliemežnīcas, paura daļa vīriešiem, piere, deguns, pleci un plaukstu mugurējās virsmas.

Melanoma ir bīstamākā vēža forma, kas strauji izplatās un metastāžu gadījumā grūti padodas ārstēšanai. Turklāt melanomu no parastas dzimumzīmītes ar neapbruņotu aci ir grūti atšķirt, kas pašdiagnostiku padara teju neiespējamu – nepieciešama vizīte pie dermatologa. Ja melanoma tiek ķirurģiski noņemta agrīnā stadijā, pastāv liela iespēja izvairīties no metastāzēm – daudzkārtīgi palielinās iespēja slimību uzveikt. Arī šāda scenārija gadījumā atkārtotas pārbaudes ir obligātas – melanoma var atgriezties.

Ādas vēža riska faktori

Galvenais melanomas cēlonis ir ultravioletās (UV) gaismas starojums. Lai arī mūsu mērenajā klimata zonā saule nešķiet pārāk intensīva, ar to pietiek, lai apdraudētu reģionam raksturīgo gaišo ādu. Pārmērīga uzturēšanās tiešos saules staros, nemaz nerunājot par solāriju apmeklēšanu, kļūst par nāvējošu draudu. 

Melanomas riska faktori:

• liels nēvusu (t.s. dzimumzīmīšu) skaits;
• displastiski nēvusi (neregulāras formas, ar neregulāru pigmentāciju);
• ģimenes anamnēze;
• melanoma anamnēzē;
• gaišs ādas tips;
• aktīniski vai solāri lentigo (pigmentācijas laukumi);
• UVA/UVB ietekme;
• sauļošanās solārijā.

Vizīte pie dermatologa

Ādas veidojumu diagnostika pie dermatologa reizi gadā jāveic ikvienam – arī bērniem pēc 12 gadu vecuma. Lai arī lielākoties tā ir maksas vizīte, Latvijā jau vairākus gadus pavasarī norisinās izglītojošas kampaņas, kas ļauj jaunveidojumu diagnostiku veikt bez maksas vai ar nelielu līdzmaksājumu.

Pašdiagnostika – regulāri un rūpīgi

Iespēja apsteigt vēzi būs lielāka, ja regulāri veiksi arī ādas veidojumu pašdiagnostiku. Pašdiagnostikai nepieciešams vien spogulis un labs apgaismojums. Rūpīgi izpēti savu ķermeni reizi dažos mēnešos – tas ļaus vieglāk pamanīt izmaiņas un ātri reaģēt aizdomu gadījumā. Pievērs uzmanību ne tikai rokām, kājām un sejai, bet visam augumam, tai skaitā intīmajai zonai, locītavu vietām, pirkstu starpām. Melanoma un citi ļaundabīgi ādas veidojumi var parādīties arī uz lūpām un ierasti nosegtām ķermeņa daļām – aiz ausīm, starp un zem krūtīm, padusēs, pacelī, cirkšņu apvidū, uz sēžas, uz pēdām, starp pirkstiem. 

Brīdinājuma signāli:

• pievērs uzmanību visiem jaunajiem veidojumiem uz ādas un gļotādas;
• dzimumzīme pēkšņi mainījusi krāsu, palielinājusies, kļuvusi asimetriska, izmainījušās tās kontūras;
• dzimumzīme sākusi sāpēt, kņudēt, pulsēt, parādījies apsārtums.

Melanomas ārstniecība

Mūsdienās, pateicoties attīstītajām diagnostikas iespējām un jaunām ārstēšanas metodē, arī vēlīnas stadijas melanomas gadījumā pacientu dzīvildze paaugstinās.

Melanomas ārstniecībā, atkarībā no indikācijām un speciālistu slēdziena, izmanto:

• ķirurģiju kā primāro metodi, kas vienlaikus ļauj noteikt precīzu diagnozi, ārstēt un sniegt prognostiskus rādītājus;
• imūnterapiju ar mērķi panāk pacienta imūnās sistēmas spēju adekvāti atpazīt un iznīcinot audzēja šūnas;
• mērķterapiju – medikaments iedarbojas uz noteiktu mērķa molekulu audzēja šūnās, bremzējot to nekontrolēto augšanu un dalīšanos;
• staru terapiju, kas tiek izmantota dažādu metastāžu ārstēšanai.

Vairāk lasiet portāla ''Delfi.lv''