Locītavu sāpes menopauzē

Muskuloskeletālās sāpes biežāk novērojamas sievietēm. Tās pastiprinās menopauzes laikā un pēc tās. Ne visas muskuloskeletālās sāpes ir artralģija, un ne visas locītavu sāpes ir artrīts, skaidro ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Baltijas vēnu klīnika'' reimatoloģe Anda Kadiša

Hroniskas muskuloskeletālās sāpes ietekmē vairāk nekā 50% pieaugušo iedzīvotāju. Bieži sāpju lokalizācija ir mugurkauls, ceļu, plaukstu, gūžu un plecu locītavas. Biežāk šādas sāpes rodas sievietēm, turklāt menopauzē tās skar vairāk nekā pusi sieviešu. Kā menopauze ietekmē sāpju rašanos, nav pilnībā noskaidrots. Sievietēm menopauzē var parādīties sāpes locītavās jeb artralģijas bez artrīta ar strukturālu bojājumu locītavās. Sāpes locītavās var izraisīt hormonu svārstības vai citi faktori. Iespējamie muskulo-skeletālo sāpju attīstības iemesli var būt dažādi.

Samazinoties estrogēnu daudzumam sievietes organismā menopauzē, rodas virkne dažādu izmaiņu. Estrogēnu receptori atrodas visos locītavu audos, tostarp locītavu skrimslī, subhondrālajā kaulā, saitēs un sinovijā. Zems estrogēna līmenis samazina skrimšļa atjaunošanos un veicina tā noārdīšanos. Menopauzē samazinās skrimšļa elasticitāte. 

Bieži sievietēm menopauzē novēro fibromialģiju. Tās cēlonis pilnībā nav noskaidrots. Iespējams, ģenētiski un hormonāli faktori veicina paaugstinātu sāpju jutību (pacients izjūt sāpes bez strukturāla bojājuma konkrētajā vietā) un tieksmi uz citiem hronisku sāpju sindromiem. Klīniski novēro sāpes mugurkaulā, plecos, sprandā un iegurnī, sliktu miega kvalitāti un neizskaidrojamu nogurumu. Sāpes var pavadīt arī tirpšana, dedzināšana un locītavu pietūkums. Fibromialģijas attīstības riska faktori ietver trauksmi, depresiju un dramatizējošu personību. Paaugstinātu jutību novēro arī citās orgānu sistēmās: kairinātu zarnu sindromu vai urīnpūsli, migrēnu, iegurņa sāpes un citus sindromus.

Ieteikumi:

• pacientam ar muskuļu un skeleta sāpēm skaidri jānorāda sāpju avots un iespējamā diagnoze;

• ne visas artralģijas pāriet artrītā;

• ar menopauzi saistītā artralģija ir izslēgšanas diagnoze -jāņem vērā citi iespējamie sekundārie cēloņi;

• visizplatītākā artrīta forma ir osteoartrīts;

• ja rodas aizdomas par iekaisuma artrītu, nepieciešama reimatologa konsultācija;

• dzīvesveida maiņa (svara kontrole, uztura paradumu maiņa, vingrinājumi un miega higiēna) ir artralģijas galvenās ārstēšanas metodes;

• pašreiz trūkst pierādījumu par HAT lietošanu artralģijas, fibromialģijas, osteoartrīta vai iekaisuma artrīta ārstēšanā.

Vairāk lasiet portālā ''Ārsts.lv''