Meklējam helikobaktēriju!

Kuņģa gļotādā iemitinājušās helikobaktērijas ne vienmēr dod ziņu par sevi vai rada slimības. Tomēr labvēlīgā vidē tās var savairoties un izraisīt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Tāpēc labāk zināt, vai kuņģī mīt helikobaktērija.

Šī baktērija ir unikāls mikroorganisms, kas pielāgojies dzīvei kuņģa skābajā vidē un kādā brīdī izraisa kuņģa gļotādas iekaisumu gastrītu. Latvijā veikts pētījums liecina, ka helikobaktērijas ir vairāk nekā divām trešdaļām cilvēku. Parasti šī baktērija saskarsmes ceļā ir iegūta jau bērnībā.

Bīstami ir tas, ka cilvēks var nemanīt baktērijas klātbūtni, arī sūdzību par kuņģa darbību var nebūt, taču patiesībā tās dēļ jau ir radušies kuņģa gļotādas bojājumi vai pat priekšvēža stāvoklis. To iespējams konstatēt mikroskopiski – tad redzamas specifiskas pārmaiņas kuņģa gļotādā.

Bez kuņģa gļotādas iekaisuma vai gastrīta, vai čūlas cilvēkam var būt sūdzības par sāpēm, diskomfortu kuņģa rajonā, sliktu dūšu, vemšanu, biežām atraugām, vēdera pūšanos, svilinošu sajūtu vēderā, ēstgribas un/vai svara zudumu. Dažreiz ir pavisam netipiskas sūdzības, piemēram, sāpes mugurā starp lāpstiņām. 

Ja kuņģis ar helikobaktēriju ļoti labi sadzīvo un veselības problēmas arī nerada, ar tās ārstēšanu un iznīcināšanu nav jāsteidzas. Bet, ja problēmas ir, no baktērijas jātiek vaļā. Ārstēšana ir nopietna – parasti vajag lietot divu veidu antibiotikas divas nedēļas, kā arī kuņģa skābi samazinošus medikamentus.

Kā nosaka helikobaktēriju?

• Ar endoskopisko izmeklējumu, kuņģa gļotādu aplūkojot gan vizuāli, gan paņemot audu paraugu un izpētot to mikroskopiski;
• ar fēču analīzi;
• ar elptestu – tas der gan pirmreizējai, gan kontroles diagnostikai pēc medikamentu lietošanas, lai atbrīvotos no baktērijas. 

Pēc tam ir jākonsultējas ar gastroenterologu par tālāko izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku.

Žurnāla ''100 Labi padomi'' marta izdevumā konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Diagnostikas centrs'' un ''Valdlauči'' gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite.