Pirkstu krakšķināšana - noderīga veselībai. Skaidro speciālists

Ja ir kādas problēmas pirkstos, locītavās, vismaz vienu reizi vajadzētu aiziet uz konsultāciju pie tehniskā ortopēda vai fizioterapeita. Speciālists parādīs, kā un ko darīt konkrētajam cilvēkam, jo visiem vienas receptes un instrukcijas nav – katram pirkstos un locītavās ir citāda situācija, atšķiras piedzīvotās traumas, dažādas ir profesijas un ikdienas nodarbes. Tāpēc pareizi izkrakšķināt pirkstus pats sev var iemācīties tikai izmēģinājumu ceļā. Skaidro ''Veselības centrs 4'' tehniskais ortopēds Svetlana Bogdanova.

Starptautiski pētījumi rāda – tiem, kuri regulāri izkrakšķina roku un arī kāju pirkstus, ir labāka pirkstu locītavu veselība ar visu no tā izrietošo. Pārsteidzoši – kā gan pirkstu izliekšana nedabīgā leņķī, līdz kaut kas nokrakšķ, var nākt par labu veselībai? Izrādās – var gan. Piemēram, kāju pirkstu izkrakšķināšana pozitīvi ietekmē ne tikai visas pēdas, bet arī ceļu, gūžu un pat mugurkaula stāvokli.

''Pēc katras pirkstu locītavu traumiņas, sasituma, mežģījuma šajās locītavās veidojas bloki. Tās vairs nekustas tik viegli un brīvi kā pirms tam, lai arī cilvēks var to pat nepamanīt,'' skaidro ortopēdijas speciāliste Svetlana Bogdanova, kuras darba pienākumos ietilpst pēdu veselības un to riska zonu diagnostika, individuālo zolīšu izgatavošana. Cilvēki, kas vēršas pie speciālista, jo ir pēdu problēmas, bieži vien ir pārsteigti, ka ortopēds vispirms ķeras pie visu pirkstu izkrakšķināšanas.

Ko krakšķis maina? Krakšķināšana palīdz noņemt blokus pirkstu locītavās. Bloks – tas nozīmē, ka telpa starp locītavām, starp diviem kauliņiem ir sašaurināta. ''Kauliņi sabīdās tuvāk, vairs nav vietas sinoviālajam šķidrumam, kam tur dabiski jābūt. Šim šķidrumam ir trīs funkcijas – amortizācija, slīdīgums berzes mazināšanai un barošana, lai kauli saņem vajadzīgās vielas un atjaunojas. Ja starp kauliem nav telpas, tur nav gaisa un nav šķidruma. Pirkstu un roku locītavas ir mazas, vājas, tās pakļautas nepārtrauktai slodzei, tāpēc rezultātā samazinās kustību apjoms, locītavām pakāpeniski rodas problēmas, tendence deformēties – ar laiku sākas artrīts, artroze un citas izmaiņas,'' skaidro Svetlana Bogdanova. Ir svarīgi laikus reaģēt uz izmaiņām. Ja pirkstus ikdienā vingrina, ja nodarbina muskuļus, mīkstina tos ar masāžu, izkrakšķina kauliņus, tad pakāpeniski attālums starp kauliem locītavās palielinās, locītava tiek atbrīvota, un atkal rodas nepieciešamais šķidrums.

Kas tieši rada krakšķa troksni? Skaņa rodas ne jau no tā, ka kaut kas tiktu atlauzts, bet no tā, ka mijiedarbojas cieta virsma, vakuums un tiek pievienota strauja, slīdoša kustība. Ja ir skaņa – tātad izdevies atbrīvot locītavu, tā ir brīva, kustīga. Uzreiz gan vēl nerodas vajadzīgais attālums starp kauliņiem, vēl nav arī šķidruma. Tāpēc jāturpina regulāri izkrakšķināt pirkstus. Ja krakšķinot skaņa vairs nerodas, tad viss ir kārtībā, un pirkstus var krakšķināt retāk – profilaktiski.

Kā to darīt? Svetlana Bogdanova iesaka nesākt strauji un intensīvi: ''Sāciet ar mazu amplitūdu un pavērojiet, kāda ir reakcija, kāda ir pašsajūta pēc stundas, nākamajā dienā. Ja ir atvieglojuma sajūta, tātad jūs visu darāt pareizi un tā arī jāturpina. Sākumā vienu vai divas nedēļas katru vakaru, vēlāk – pēc slodzes un vajadzības. Pirksti vakarā noteikti jāizkrakšķina, ja ir bijis pārgājiens, garāks skrējiens.''

• ROKU PIRKSTI. Krakšķināšana lielākoties ir nepieciešama diviem vidējiem pirkstiem – visgarākajam pirkstam un zeltnesim –, jo tie parasti ir visvājākie. Taču iesākumā izkrakšķināt vajadzētu visus pirkstus, lai noskaidrotu kopējo situāciju. Vissvarīgāk ir izkrakšķināt pirkstus locītavās pie plaukstas pamatnes, retāk tas vajadzīgs pirkstu vidus locītavā, naga falangām – gandrīz nekad.

Iesāc pamazām – liec un skaties, kā pirksts un locītava jūtas. Lai būtu krakšķis, pirksts pie plaukstas pamatnes tiek atliekts krietni – par aptuveni 45–90 grādiem. Satver pirkstu, ar īkšķi piespied uz plaukstas pamatnē esošā locītavas pirksta kauliņa, fiksē to un tad cel pirkstu augšā. Veidojas divvirzienu spiediens – locītava vienlaikus tiek spiesta uz leju un liekta uz augšu. Cilvēks jūt savu sāpju slieksni, tāpēc nevar sev nodarīt pāri. Katrā ziņā – ir jābūt diskomfortam, nav nekādas jēgas atliekt pirkstu tikai nedaudz.

• PĒDU PIRKSTI. Krakšķināšanu lielākoties vajag tikai īkšķim. Saņem no augšas ne tikai pašu īkšķi, bet visu lielo īkšķa locītavu un liec uz leju. Te grūti pateikt, tieši precīzi kur un kā saņemt, bet cilvēks parasti intuitīvi pats atrod pareizo un tieši viņam vajadzīgo kustību. Kad atskan krakšķis – viss, konkrētajā vietā darbiņš tobrīd padarīts.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ieva'' 2021. gada 8. decembra numurā