Saldā dzīve bez cukura

Nu trakums – jau atkal pieķeru sevi ceļā uz virtuvi pēc kaut kā garšīga! Attālinātais darbs un mājas dzīve ir ideāls laiks, lai iedzīvotos saldumu atkarībā. Bet var būt arī otrādi – tieši šobrīd ir arī vairāk iespēju atradināt sevi no lieka cukura dzīvē. Stāsta ''Veselības centra 4'' filiālēs ''Diagnostikas centrs'' uztura speciāliste Guna Rijkure

Kāpēc mums vispār tā kārojas saldumu?

''Viens no biežākajiem iemesliem – ikdienā pietrūkst kārtīgas sabalansētas ēdienkartes. Tā ir daudzām manām pacientēm, kas grib tikt vaļā no cukura atkarības. Pārskatot viņu ikdienas ēšanas ieradumus, parasti atklājas, ka pamatuzturā ir ļoti maz kaloriju vai ēdienreižu plānojums ir haotisks, tāpēc organismam kaut kā pietrūkst. Un tad roka stiepjas pēc saldumiņa, jo tā ir ātrā enerģija,'' stāsta uztura speciāliste Guna Rijkure.

Noēd skaistumu

Ir dažādas pazīmes, kas vēsta – cukura dzīvē ir par daudz. Viena no pamanāmākajām ir neveselīga āda. ''Skaistums cieši saistīts ar gremošanas traktu – ja tur viss līdzsvarā, āda parasti ir tīra. Bet saldumi veicina iekaisuma procesus. Dažādus! Un zūd ādas elastība,'' skaidro uztura speciāliste.

Taču pašas nopietnākās saldummīlēšanas sekas var būt metabolais sindroms. ''Man ir bijis pacients, 140 kilogramu smags vīrietis, kurš katru vakaru apēda kilogramu šokolādes konfekšu. Cukura pārbagātība tāda, ka vielmaiņas procesi tiek izjaukti, un tad sākas tāds kā apburtais loks, kad liekas – svars pieaug pat no tukša gaisa. Un tālāk var aiziet pa ķēdīti – sirds un asinsvadu slimības, aptaukojušās aknas, holesterīna problēmas,'' Guna Rijkure iezīmē visai skarbu ainu.

5 tējkarotes dienā

Nav jau gluži tā, ka stāvam ar karotīti pie cukurtrauka un ēdam. Nu varbūt pieberam kādu karotīti pie tējas vai kafijas. Bet pārējais cukurs salasās kā zemenes groziņā, pa vienai vien, īpaši tad, ja vairāk lietojam nevis pašu gatavotu ēdienu, bet nopirktus gatavus produktus – viena karotīte cukura no mērcītes, otra no majonēzes, trešā no jogurta, pat maizē ir cukurs. Un šie tā saucamie slēptie cukuri var būt ļoti viltīgi.

Starp citu, daudziem saldumiem ražošanas procesā bieži vien nemaz nepievieno cukuru, bet lētāku alternatīvu – glikozes un fruktozes sīrupu. Tas ir vēl bīstamāk, jo šī glikozes un fruktozes attiecība ir kaitīga asinsvadiem un veicina holesterīna veidošanos.

Un kur kompots?

Tomēr grūti iedomāties savu dzīvi vispār bez cukura. Ja reiz daba cukuru radījusi, vai tad man tas nav vajadzīgs? Un vai tas vispār iespējams – pilnīgi atteikties no cukura?

''Vienkāršo cukuru uztura zinātnieku veidotajās dienas ēdienkartēs tiešām vispār nav. Tā ir baudviela, un mēs bez cukura varam iztikt. Tad labāk apēst, piemēram, lielāku porciju griķu ar gaļu un salātiem vai bietes ar dabiskajiem cukuriem, un šī enerģija būs daudz vērtīgāka,'' uzskata Guna Rijkure.

Protams, nav gluži tā, ka dažreiz nevarētu sevi iepriecināt ar pāris konfektēm vai gabalu kūkas. ''Galvenais – lai saldumi negūst pārsvaru pār parasto ikdienas pārtiku un ikdiena nekļūst par nebeidzamiem svētkiem,'' uzskata Guna Rijkure. Un kā tad ar šokolādes gabaliņu pirms eksāmena? ''Augstvērtīga šokolāde tiešām veicina smadzeņu darbību. Tomēr labāk tās vietā izvēlēties žāvētus augļus, jo tie satur veselīgāko salikto cukuru!''

Brūnais par kapeiku labāks

Ikdienā mūsu cukurtraukos visbiežāk mirguļo parastais baltais – ar ķimikālijām balināts cukurniedru vai cukurbiešu cukurs.

Taču cukura pasaule ir daudz plašāka – brūnais, Demeraras, muskovado, fareira, panela, kokospalmas ziedu cukurs… Lielākā daļa no tiem domāti kulinārijas smalkumiem, desertiem un marinādēm, bet tēju ar šiem cukuriem var pat sabojāt. Ja gribi labāko savā ikdienas cukurtraukā, tad jāizvēlas parastais brūnais, nebalinātais cukurs. Kaloriju ziņā būs gandrīz tas pats, taču brūnajā būs kādu kripatiņu vairāk minerālvielu un nebūs balināšanas ķīmijas, iesaka Guna Rijkure.

Vairāk lasiet žurnāla ''Ieva'' 2021. gada aprīļa izdevumā