Stress un asinsspiediens

Stress un satraukumi spēj ietekmēt teju visas orgānu sistēmas, tai skaitā sirdi, kā arī veicināt hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu. Ko darīt, lai rūpētos par sirds veselību, un kas šobrīd ir īpaši būtiski hipertensijas pacientiem, stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' EHO speciāliste Ilze Zandarte

Hipertensijas galvenie cēloņi

Cēloņus, kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens, precīzi var noteikt tikai aptuveni desmit procentos gadījumu, stāsta kardioloģe un EHO speciāliste Ilze Zandarte. Tās ir nieru, virsnieru, vairogdziedzera un citas slimības. Atrodot hipertensijas cēloni, to iespējams ļoti efektīvi ārstēt. 

Hipertensiju medicīnas literatūrā dēvē arī par ''kluso slepkavu''. Tas tiešām ir pamatoti, jo tā var piezagties, nemanot, skaidro ārste. Ja asinsspiediens ceļas vienmērīgi un pakāpeniski, to var arī neizjust. Bet savu slikto darbu tas veic, bojājot sākumā mazākos asinsvadus (acīs, nierēs), pēc tam pārejot uz lielāka kalibra asinsvadiem. Līdz ar to paaugstināts asinsspiediens ir infarkta un insulta risks. Neārstēts asinsspiediens var radīt asinsspiediena krīzi, kad tas ir ļoti augsts. 

Stress un asinsspiediens

Šī brīža situācija ļoti tiešā veidā atstāj iespaidu uz sirds veselību, jo hronisks stress veicina liekā svara problēmas, kas savukārt veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību, stāsta I. Zandarte. Cilvēkam, kurš ir stresā, apēdot mazāk, svars pieaug ātrāk nekā cilvēkam, kurš dzīvo bez hroniska stresa. Turklāt cilvēks ir sociāla būtne, un, ierobežojot sociālos kontaktus, tiek atņemta iespēja kontaktēties ar līdzcilvēkiem, kas ietekmē psihisko veselību un līdz ar to – veselības stāvokli kopumā. Turklāt, šajos apstākļos, cilvēki, baidoties inficēties, laicīgi nedodas pie ārsta, tādējādi tikai padziļinot problēmu.

Stresa ietekmē asinsspiediens paaugstinās. Sportošana normalizē stresa hormona kortizola daudzumu organismā, kas paaugstina asinsspiedienu, ietekmē glikozes līmeni asinīs un vājina imunitāti. Tātad ar fiziskajām aktivitātēm varam mazināt stresu, normalizēt asinsspiedienu un stiprināt imunitāti! Katram pašam jāmeklē veids, kā mazināt stresa ietekmi: vienam tā būs pastaiga mežā vai gar jūru, citam – meditācija. 

Covid-19 riski

Kā skaidro kardioloģe, augsts asinsspiediens ir iemesls, lai cilvēks būtu Covid-19 riska grupā, jo paaugstināts (nekontrolēts, neārstēts) asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas un paaugstina trombu veidošanās risku. Saslimstot ar Covid-19, šis trombu veidošanās risks ir ļoti augsts, tāpēc arī mediķi rekomendē vakcinēties pret Covid-19 visiem, un jo īpaši riska grupu pacientiem.

Ieteicamās pārbaudes

Veselam cilvēkam pēc 40 gadu vecuma, bez sūdzībām profilaktiskās pārbaudes būtu jāveic reizi piecos gados, lai izvērtētu riska faktorus. Taču, ja problēma ir konstatēta (ir kāds no riska faktoriem, tai skaitā arī paaugstināts asinsspiediens), profilaktiskā pārbaude jāveic reizi gadā vai pat biežāk (to nosaka ārstējošais ārsts). Arī izmeklējumu veidu un apjomu nosaka ārsts. Visvienkāršākie izmeklējumi ir asins analīzes un elektrokardiogramma. Nereti nosūta arī uz sirds ultrasonogrāfijas izmeklējumu (ehokardiogrāfiju), slodzes testu (veloergometriju), asinsspiediena diennakts monitorēšanu un citiem izmeklējumiem, stāsta I. Zandarte.

Dzīvesveida un līdzestības lielā nozīme

Hipertensijas ārstēšana vienmēr jāsāk ar dzīvesveida maiņu, uzsver kardioloģe. Un ar to var panākt ļoti daudz! Tas nozīmē: pareizs uzturs un svara kontrole, regulāras fiziskās aktivitātes, smēķēšanas atmešana. Par visveselīgāko kardiologi uzskata tā saucamo Vidusjūras diētu, kuru ir viegli ievērot ilgstoši, jo pareiza ēšana nav īslaicīgs pasākums, tā ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Ar Vidusjūras diētu saprotam dabīgu uzturu, kurā ir daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, zivju un jūras produktu, kā arī liesa gaļa un piena produkti ar pazeminātu tauku saturu. Uzturā jāierobežo sāls uzņemšana. 

Vairāk lasiet portālā ''Aluksniesiem.lv''