Tehniskā ortopēde: pēdas cilvēkam ir kā mājai pamati

''Veselības centrs 4'' tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča veikusi pētījumu par militāro apavu valkāšanas biomehāniskajiem aspektiem un to saistību ar kāju pārslodzes traumām. Darjas Ņesterovičas veikums atzīmēts pasākumā Aizsardzības industrijas Gada balva izglītībā un pētniecībā 2020. Tēma, ko viņa izpētījusi, un iegūtie rezultāti ir viegli lietojami ne tikai citu valstu bruņotajos spēkos, bet arī Latvijā citiem profesionāļiem ar dienesta pakāpēm – policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem. Un, protams, visiem, kam darbs uz kājām. Lasiet rakstu žurnālā ''Ievas Veselība''.

Sokrats jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem esot teicis – tam, kam sāp pēdas, sāp viss. Absolūta taisnība! Pēdas cilvēkam ir kā mājai pamati – ja tie nebūs labi, māja šķobīsies. Savukārt pēdas ļoti ietekmē apavi, kurus mēs diendienā valkājam.

Strādājot ''Veselības centrs 4'' tehniskā ortopēde, ievēroja, ka ik pēc pāris nedēļām viņas pacientu vidu ir arī kāds karavīrs ar līdzīga rakstura pārslodzes traumām. Kāpēc? Vai šīm traumām ir kāds sakars ar militāro apavu – konkrēti, šņorzābaku – valkāšanu? Atbildi uz šo jautājumu viņa akadēmiskajā medicīnas literatūrā neatrada, tāpēc pati ķērās pie pētniecības. ''Jo man patīk, ka pacientu ārstēšanā savas darbības, piemēram, konkrētu medikamentu vai ortozes lietošanu, varu zinātniski pamatot. Turklāt savulaik, kad strādāju Slimību profilakses un kontroles centra datu reģistrā, iemācījos navigēt statistikā. Kopš tā laika izpratu azartu, ko slēpj pētniecība, – mani fascinē, kā dati savelkas kopā vienā galaktikā!'' Darjas Ņesterovičas veikums ir daļa no plašāka starptautiska zinātniski pētnieciska projekta Reducing Musculoskeletal Injuries. ''Tā uzdevums bija dot praktiskus ieteikumus, kā mazināt muskuloskeletālās traumas NATO dalībvalstu bruņotajos spēkos. Strādājām kopā ar pētniekiem no ASV, Beļģijas, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas...'' Darjas Ņesterovičas veikums atzīmēts pasākumā Aizsardzības industrijas Gada balva izglītībā un pētniecībā 2020. Tēma, ko viņa izpētījusi, un iegūtie rezultāti ir viegli lietojami ne tikai citu valstu bruņotajos spēkos, bet arī Latvijā citiem profesionāļiem ar dienesta pakāpēm – policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem. Un, protams, visiem, kam darbs uz kājām.

– Sakiet, lūdzu, kas tās bija par pārslodzes tipa traumām karavīriem, kuras jūs tik ļoti ieinteresēja un darīja uzmanīgu?

– Tie ir stresa lūzumi un dažādi cīpslu iekaisumi pēdas reģionā jeb tendinīti. Klasika ir Ahilleja tendinīts. Arī iekaisumi pašā pēda – bursīts jeb locītavas gļotsomiņas iekaisums un plantārais fascīts jeb plēves iekaisums papēža rajonā. Kaut vai tāds šķietams sīkums kā hroniska tulzna vai papēžu plaisāšana, kam karavīri mēdz nepievērst uzmanību, ir pirmais signāls, ka ar pēdu kopumā kaut kas nav kārtībā. Tulzna pēc marša ir saprotama, taču hroniska tulzna var liecināt par pārslodzi, kas mēdz novest pie stresa lūzuma, kas karavīram liks izkrist no dienesta uz pāris mēnešiem. Šāda lūzuma novēršana ir liels ieguvums visiem – gan ekonomiski, gan morāli.

Pārslodze saistīta, no vienas puses, ar pašu slodzi, bet, no otras puses, – kādus apavus karavīrs valkā. Mans pētījums vispirms ietvēra gaitas analīzi gan ar apaviem, gan bez apaviem, lai saprastu, vai tas šņorzābaks ar karavīra kāju sadarbojas labi vai ne. Mēs arī lūdzām karavīrus subjektīvi novērtēt apavus, cik tie ērti – kā viņi paši jūtas. Un pirmais, ko mēs pētījuma laikā atklājām – ka bieži vien karavīri izvēlas nepareiza izmēra apavus. Turklāt šī tendence raksturīga ne tikai karavīriem, bet visiem cilvēkiem, neatkarīgi no tā, ko viņi ikdienā dara.

Pats pētījums no brīža, kad mēs izmeklējām karavīrus, līdz brīdim, kad analizējām datus, ilga pusgadu. Pirmajā pētījuma etapā kopumā ir izmeklēti 227 Sauszemes spēku karavīri viņu ikgadējās medicīniskās apskates laikā. No šiem vīriem 40 procentiem atklājās pārslodzes tipa traumas. Savukārt otrajā etapā mēs 66 karavīrus pētījām Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kopīgi izveidotajā Gaitas laboratorijā, tā teikt, jau padziļināti. Veicu podometrijas izmeklējumus, kas sastāv no staigāšanas pa spiedienjutīgu paklāju gan basām kājām, gan zābakos. No šiem karavīriem 57 procentiem apavi bija nepareiza izmēra. Tikai diviem karavīriem apavu izmērs bija lielāks, nekā viņiem būtu ieteicams valkāt pēc pēdas parametriem. Pārējiem zābaki bija mazāki, nekā vajadzētu, ja spriež pēc pēdas garuma. Un tas, ka izmērs ir mazāks, protams, provocē ne tikai pēdu ādas un nagu problēmas, bet ilgtermiņā var izraisīt arī pēdas deformāciju.

– Kādi ieteikumi?

– Karavīram mēs šo procesu varam labi kontrolēt, jo ir iespējams pēdu izmērīt un iedot viņam zābakus, pamatojoties uz pēdas mērījumu, nevis vērtējot subjektīvi, kāda izmēra apavus katram vajag. Taču zināt savas pēdas garumu, lai izvēlētos darba apavus, vajadzētu ikvienam, kurš visu dienu pavada uz kājām. Nevis vadīties pēc tā, ka cilvēks pieradis pirkt, piemēram, 38. izmēra apavus, un tā arī visu mūžu turpina darīt. Dzīves laikā pēdas garums mainās. Mainās arī pēc platuma, un tas ir saistīts ar novecošanas procesu. Sievietēm pēdas izmaiņas notiek izteiksmīgāk, jo to ietekmē hormoni, kas aktivē to, ka pēda kļūst platāka. Bet ne tikai! Pēdas apjoma izmaiņas saistītas arī ar slodzi. Līdz ar to riska grupā nonāk visi tie, kas lielāko dienas daļu pavada stāvus – frizieri pavāri, skolotāji, mediķi... Vēl jāņem vērā, ka no rīta pēdas apjoms ir citādāks nekā vakarā.

– To mēs zinām! Pēc pieredzes.

– Bet pašu apavu ietilpība nemainās! Tāpēc tajā brīdī, kad tu apavus pielaiko un pērc, tiem jābūt mazlietiņ ar rezervi. Savukārt, ja apavi jau tāpat ir drusciņ par mazu, tie spiedīs un nebūs komfortabla pārvietošanās.

– Vispār tas ir pētāms psiholoģiskais fenomens, kāpēc mēs tradicionāli izvēlamies mazākus apavus!

– Apavu izmēra izvēle ir diezgan sarežģīta. To lielā mērā ietekmē paša cilvēka paradumi. Un paradumus veido bērnībā vecāki, kuri pērk bērnam apavus. Man ir pacienti un pacientu vecāki, kuri saka savām meitām: ''Ko tu te stāsti pekstiņus, ka tev ir 39. izmērs četrpadsmit gadu vecumā?! Nevar būt tik liels, pietiks ar trīsdesmit astoto...'' Un tas diemžēl nav viens gadījums, kad mamma uzskata, ka meitenei nedrīkst būt tik liels izmērs kājai. Meitenei, kura ir 1,70 metrus gara, nu kāpēc viņai nevar būt 39. izmērs kājai?! Ir arī vecāki, kuri neklausās, ko bērni saka – ka viņam šie apavi nav ērti. ''Būs labi! Vienkārši tev nepatīk, kā izskatās.'' Un pēc tam veidojas paradums, ka cilvēks jūtas komfortabli šauros apavos. Var būt pēdas nestabilitāte, kas saistīta ar pēdas tipu, bet cilvēks nav izmeklēts, viņš to nezina un meklē komfortu – ciešākus apavus. Viņam šķiet: jo tuvāk kurpe vai zābaks pēdai piekļaujas, jo labāk to saturēs. Un rodas cita problēma – zābaks mēģina izpildīt fiksācijas funkciju, bet, no otras puses, cieš pēdas struktūras. Sievietēm psiholoģiskais fenomens, kāpēc viņas izvēlas mazākus apavus, saistīts ar to, ka lieli apavi, kas viņu izpratnē skaitās no 39. izmēra uz augšu, neglīti izskatās. Viņām šķiet: ja uzvelk pusizmēru lielāku kurpi, tā jau ir slēpe! Daudzas arī nevēlas pieņemt domu, ka pēda vairs nav gluži kā jaunībā. Piemēram, 18 gadu vecumā sievietei bija 37. izmērs, un arī pusmūžā viņa izvēlas to pašu, lai gan, muskulatūrai kļūstot vājākai, pēda kļūst garāka, un būtu jāmeklē atbilstīgi apavi.

– Ir arī traumētas, lauztas pēdas.

– Pēdas lūzums visbiežāk kombinējas ar saišu bojājumiem, un tas viss kopā izmaina pašu pēdas formu. Tātad pat pēc veiksmīgas rehabilitācijas lauztā pēda drusciņ atšķirsies no netraumētās pēdas un var būt prasīgāka pret komfortu. Piemēram, kurpes perfekti derēja, bet tagad viena kāja šajos apavos jūtas neērti. Bieži vien pēc lūzuma mainās arī pēdas velves augstums, tas var kļūt gan augstāks, gan zemāks – atkarībā no tā, kas noticis ar pēdu, un tad, protams, ja katra kāja kustas citādāk, noteikti jāvēršas pie speciālista – jāskatās, cik liela ir atšķirība un kā to kompensēt. Tad izmanto kaut ko līdzīgu ortopēdiskajai zolei vai atslogojošus polsterus, kurus mēs līmējam kurpē, lai radītu pacēlumu un pēdai nodrošinātu komfortu.

– Daudzi, visticamāk, nemaz neiedomājas, ka arī viņiem mūsdienu tehniskā ortopēdija varētu palīdzēt, un pat profilaktiski. Jo kā notiek reāli dzīvē? Cilvēks aiziet uz veikalu un tik un tā nopērk to pašu nepareizo mazo kurpi.

– Mani pacienti šajā ziņā pēc konsultācijas kļūst gudrāki. Vismaz man gribētos tā domāt.

Kādas ir vispārējās rekomendācijas?

Pirmkārt, uz veikalu jādodas pēcpusdienā, lai apavus nopirktu mazliet brīvākus, jo dienas otrajā pusē nedaudz mainās pēdas izmērs. Otrkārt, es saviem pacientiem iesaku pirkt apavus tukšā dūšā, nevis pēc kafejnīcas apmeklējuma, jo izsalkumā cilvēks ir mazliet kašķīgāks un labāk uztver diskomfortu, ja tāds patiešām rodas. Izvēloties apavus, nedrīkst vadīties pēc viena skaitļa, jo tas, kas norādīts kā konkrētā apavu pāra izmērs, faktiski ir tikai atskaites punkts. Proti, ja tu zini, ka ik pa laikam pērc 39.– 40. izmēra apavus, tad 39. ir pirmais, ar kura uzlaikošanu tu varētu sākt, bet nebūt ne pēdējais. Saviem pacientiem es iesaku laikot pusizmērus un apavus piemeklēt, ņemot vērā arī pēdas platumu. Te es nedomāju platu purngalu – nē, ir ražotāji, kuri katrai kurpei norāda divus izmērus: viens ir garums, bet platums tiek apzīmēts ar burtiem. Jo tālāks alfabēta burts, jo platāka kurpe. Dažiem ražotājiem ir tikai B un C platuma izmēri, citiem arī D un E. Pēdas platums dzīves laikā mainās. Kaut vai – pieaugot svaram, palielinās arī pēdas platums. Savukārt apavu platums nosaka vietu pēdas pirkstu daļai. Šīs kurpes ir arī nedaudz citādāk uzšūtas, tām ir dziļāks purngals, kas nodrošina komfortu staigājot. Klasiski darba apavi pavāram vai medmāsai – tie visi būs ar diezgan dziļu purngalu, lai pēdai ir vieta ne tikai priekšā, bet arī uz augšu. Cilvēkiem, kuriem kājas tūkst. kuriem ir cukura diabēts un traucēta jutība pirkstu galos, kurpes apjoms tieši purngalā ir ļoti, ļoti būtisks. Tāpēc apaviem, kurus mēs, tehniskie ortopēdi, saucam par komforta apaviem un kas veidoti pēc ortopēdisko apavu principiem, ir diezgan dziļš purngals. Arī tad, ja apavi vairāk domāti staigāšanai, loģiski, ja purngals ir platāks, jo pēdai pirkstu daļā ir visvairāk sīko locītavu, un tām visām jānodrošina liels komforts un iespēja locīties.

Savukārt papēža daļā pēdai ir ļoti labi jāatsperas, lai amortizētu triecienus kustību laikā un nodrošinātu gaitas elastību. Ja ir lieks kustīgums pēdas aizmugurējā daļā – tur, kur atrodas Ahilleja cīpsla un pats papēdis –, tas provocēs tulznu rašanos, un apavi būs neērti staigājot. Savukārt, ja ir jūtamas kustības pēdas priekšējā daļā, kad pirksti ir brīvi, kā tam arī jābūt, cilvēki bieži vien saka: ''Šie apavi man par lielu!'' Nē, nav par lielu, bet dod kustību brīvību. Un, ja tu gribi ar konkrētajiem apaviem nostaigāt desmit kilometrus, svarīgi, lai pirkstu gali būtu brīvi, no tā nav jābaidās. Taču sievietēm to grūti pieņemt. It īpaši, ja viņas radušas ikdienā staigāt ar klasiskajām laiviņām, kam ir neliels papēdītis. Protams, ka tad kurpe cieši piegulst kājai, un tajā brīdī, kad sieviete izvēlas ziemas zābakus, viņa atkal grib apavus, kas cieši piekļaujas kājai. Ja purngals ir plats, viņai šķiet, ka pēda bīdīsies kaut kur projām. Patiesībā tā nekur nebīdīsies, ja apavu papēža daļa der – ja papēdis necilājas. Te svarīga ir apavu aizmugurējās kapes jeb papēža daļas forma.

– Kāda ir laba forma?

– Lai apavi papēža rajonā piegulst kājai. Proti, papēža daļā tiek iestrādāts padziļinājums ar atbalstu papēža kaulam. Tas neļauj pēdai sašķiebties uz iekšpusi vai ārpusi. Problēmas rodas, ja sievietei no dabas ir ļoti šaurs papēdis un samērā plata pēdas priekšējā daļa. Tad piemērotus apavus atrast grūti. Šādos gadījumos noder ortopēdiskās zolītes, kas apavu papēža daļā aizpilda lieko telpu un padara pēdu stabilāku, vienlaikus nesaspiežot pēdas priekšdaļu.

– Rīgā var nopirkt labus apavus?

– Mums ir grūti ar apavu izvēli tikai tāpēc, ka izmēru piedāvājums lielākoties neatbilst tiem pēdas izmēriem, kādi te staigā. Ne tikai Latvijā, bet vispār Eiropā vērojama tendence, ka pēdas laika gaitā kļuvušas slinkākas un lielākas. Ja muzejos skatās kurpes, kas darinātas 18. un 19. gadsimtā, lielākas par 37. izmēru neatrast. Savukārt mūsdienās, kā rāda pētījumi, vidējais apavu izmērs Eiropas sievietēm ir 42. un 43.

– Tiešām?!

– Turklāt latviešu sievietes ir vienas no garākajām Eiropā, līdz ar to viņām nevar būt kājas izmērs 37. vai 38. Taču tirdzniecības centros, apavu veikalos lielākoties apavu diapazons beidzas ar 41. Un, ja sieviete vēlas savai 42. izmēra kājai nopirkt klasiskas kurpes Jaungada ballei, viņas iespējas ir tikai trīs četri veikali visā Rīgā, kur tās meklēt. Vīriešiem situācija ir vēl trakāka. Toties, ja aizbrauc uz Dāniju, Austriju vai Vāciju, tur plaukts ar attiecīgā izmēra kurpēm un zābakiem būs daudz garāks, un tāds būs katrā apavu veikalā. Paradigma, kas saistīta ar pašiem apavu veikaliem, un es nezinu, kāpēc tā ir.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2021. gada decembra numurā

Uzziniet vairāk par tehniskā ortopēda pakalpojumiem ''Veselības centrs 4'' >>