Vai slaiduma atslēga slēpjas… zarnu traktā?

Par zarnu mikrobiotu jeb mikrobiomu dēvē visu mikroorganismu kopumu, kas mīt mūsu zarnu traktā, – dažādas labās un sliktās baktērijas, vīrusus, sēnītes. Izrādās, mikrobiotai ir liela nozīme arī centienos saglabāt vēlamo ķermeņa svaru. Skaidro ''Veselības centrs 4'' filiālēs ''Anti-Aging Institute'' un grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' gastroenteroloģe Dr.med. Vita Skuja

Pasaule iekš pasaules

Liekā svara un tievēšanas kontekstā līdz šim biežāk runāts par saistību ar kuņģi, zarnām, aknām. Jēdziens zarnu mikrobioms jeb mikrobiota uz skatuves parādījies tikai pēdējos gados, taču tieši šai mikrobiotai ir ļoti liela nozīme tajā, cik slaidas esam (vai neesam). Mikrobiotu ļoti ietekmē mūsu dzīvesveids, savukārt tā ietekmē organismu, jo zarnās dzīvojošās baktērijas, vīrusi, sēnītes arī ļoti aktīvi piedalās organisma vielmaiņas un imunitātes procesos. Šis mikroorganismu kopums mūsu zarnās sver vidēji divus trīs kilogramus.

Korpulentās un tievās pelītes

''Ir veikti vairāki nopietni pētījumi ar pelēm. Pētīja korpulentas un tievas peles, un izrādījās – to zarnu mikrobiota ir atšķirīga. Apmainot šo mikroorganismu sastāvu vietām, novēroja, ka tievā pelīte sāka krietni pieņemties svarā, bet apaļīgā – tievēt. Tātad mikrobiotai ir ļoti liela nozīme svara kontekstā,'' stāsta Vita Skuja. ''Cilvēku mikrobiotas nozīmi var skaidrot šādi – gēnu kontekstā mēs esam par 99,9% vienādi.

Tomēr – pie speciālista

Pētījumos noskaidrota konkrētu baktēriju sugu saistība ar konkrētiem simptomiem, slimībām, palielinātu ķermeņa svaru. Gastroenterologs var izrakstīt piemērotus medikamentus (prebiotikas, probiotikas, postbiotikas vai simbiotikas), kas palīdz normalizēt situāciju zarnu traktā. ''Speciālists izvēlas medikamentus saskaņā ar individuālajiem simptomiem, jo ir jāzina, kādu procesu, slimību vēlamies ietekmēt,'' skaidro Vita Skuja. ''Ja labo baktēriju ir vairāk, tās neļauj mums pieņemties svarā.

Baktērijas caur zarnu sieniņu sarunājas ar imūnsistēmas elementiem – dažādu veidu limfmezgliem, limfoīdu audu sakopojumiem, imūnsistēmas šūnām, kas savukārt izdala vai nu iekaisuma, vai pretiekaisuma vielas, un tās ar asinsriti tālāk izceļo pa visu organismu. Tāpēc zarnu mikrobiotai ir liela saistība ar no zarnām attālu orgānu slimībām – ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, palielinātu ķermeņa svaru, pat ādas un nervu sistēmas kaitēm. Zarnu mikrobiotas sastāvs ietekmē arī to, kādā veidā domājam, kā jūtamies, cik daudz mums ir enerģijas, cik liela ir mūsu apetīte. Ir pētījumi, kas saista depresijas, šizofrēnijas, Alcheimera, Pārkinsona slimības rašanos ar zarnu mikrobiotu. Tas nav vienīgais ietekmētājs, bet lielā mērā nozīmīgs. Tātad cilvēks par savu mikrobiotu var rūpēties gan paša spēkiem, gan kopā ar gastroenterologu, kas specializējas mikrobiotas jautājumos.''

Kas ir kas?

• Prebiotikas – ēdiens, kas garšo labajām baktērijām. Atrodamas augļos, dārzeņos, pilngraudu produktos.Pieejamas arī uztura bagātinātāju (preparātu) veidā.
• Probiotikas – labās baktērijas, ko raksturo konkrēts baktēriju celms. Lielākoties pieejamas uztura bagātināju un medikamentu veidā, taču atrodamas arī fermentētos un raudzētos produktos – kefīrā, paniņās, kimči, kombučā un citos.
• Postbiotikas – labvēlīgie vielmaiņas produkti, kas rodas, probiotikām iedarbojoties uz prebiotikām. Atrodamas gan pārtikā, gan preparātu veidā.
• Simbiotikas – preparāti un produkti, kuros apvienotas prebiotikas ar probiotikām.

Vai palīdz zarnu tīrīšana?

Speciālisti neiesaka aizrauties ar dažādiem zarnu tīrīšanas produktiem vai procedūrām. Pētījumi ar īpašām pelēm, kuru zarnu traktā nebija nekādas mikrobiotas, rādīja bēdīgu ainu – zarnu barjerfunkcija bija ļoti sliktā stāvoklī, sākās dažādas autoimūnās slimības, vēži, alerģiskas reakcijas, ļoti samazinājās dzīves ilgums.

Ietekmējošie faktori

Viss, ko mēs apēdam, iziet caur kuņģi un zarnu traktu. Tas, cik labi apēstais sašķeļas un uzsūcas, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.

1. STRESS- Mūsdienās šis faktors ir ļoti būtisks. Ir somatiskā nervu sistēma, kas pakļaujas prāta darbībai, un veģetatīvā nervu sistēma, kuru nevaram ietekmēt, – tieši tā apgādā ar nerviem visu kuņģi un zarnu traktu.
2. DIĒTA - Jāreducē neveselīgais – saldumi, čipsi, ātrās uzkodas, sviests, krējums, desas un citi pārstrādātie gaļas produkti. Ir pierādīts, ka zarnu mikrobiotai vislabvēlīgākās diētas ir Vidusjūras un Ziemeļvalstu. 
3. NEVESELĪGI PARADUMI - Jāatmet smēķēšana, pārāk daudzās glāzes vīna, jāatsakās no mazkustīga dzīvesveida un jāsāk sportot – vajadzīgas vismaz 150 fiziski aktīvas minūtes nedēļā (slodzei jābūt tik lielai, lai cilvēks sāktu svīst).
4. MIEGS - Ļoti svarīgi ir pietiekami izgulēties, jo miega bads rada stresu un veicina pastiprinātu kāri pēc ātrajiem ogļhidrātiem. Svarīgs ir ne tikai miega ilgums, bet arī tā kvalitāte.
5. MEDIKAMENTI - Mikrobiotu ietekmē visi medikamenti, ko lietojam, jo īpaši – antibiotikas. Ja nepieciešams, medikamenti, protams, ir jālieto, bet papildus jāseko, kā uzlabot zarnu mikrobiotu.

Vairāk lasiet žurnāla ''Ieva'' 2021. gada aprīļa izdevumā