Pārbaudi kuņģa un zarnu veselību

Zarnu vēzis un kuņģa vēzis ir visbiežākie gremošanas sistēmas audzēji. Latvija ir zarnu un kuņģa vēža augsta riska valsts. To ietekmē gan ģenētika, gan vides faktori, bet nepārprotami arī helikobaktērijas sastopamība šajā reģionā (Latvijā ar helikobaktēriju ir inficēti aptuveni 70% cilvēku). Žurnālā ''KLUBS'' skaidro Dr. med. Vita Skuja, internās medicīnas ārste, specializējas gastroenteroloģijā (Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga).

KĀPĒC JĀPĀRBAUDĀS, JA SŪDZĪBU NAV? Viens no iemesliem, kādēļ zarnu un kuņģa vēzis bieži tiek atklāts novēloti, ir tas, ka tam pat gadiem var nebūt nekādu simptomu, tāpēc ir īpaši svarīgi veikt diagnostikas testu, vēl pirms slimība izraisījusi jebkādas sūdzības. Ārstiem ir teiciens – 90% ļauno slimību pielavās nemanot. Arvien biežāk ārsti secina, ka profilaktiskās pārbaudes būtu jāuzsāk jau krietni agrāk, nekā vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīts. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka katram cilvēkam bez jebkādām sūdzībām būtu jāveic augšējā kuņģa un zarnu trakta endoskopija jeb gastroskopija no 40 gadu vecuma, savukārt apakšējā kuņģa un zarnu trakta endoskopija jeb kolonoskopija – no 45 gadu vecuma.

Tieši šajā vecumā ievērojami pieaug iespēja diagnosticēt kādu no pirmsvēža stāvokļiem, līdz ar to cilvēkam ļoti labi iespējams palīdzēt un no ļaunās slimības pasargāt pavisam. Tomēr atsevišķos gadījumos šie izmeklējumi jāveic jau pirms minētā 40 un 45 gadu vecuma, un sūdzību gadījumā (vēdera sāpes, pūšanās, vēdera izejas pārmaiņas, slikta dūša, vemšana, krišanās svarā, paaugstināta temperatūra un svīšana) gaidīt nevajadzētu. Cilvēku grupa, kam endoskopiskie izmeklējumi būtu jāveic 10 gadu agrāk kā pārējiem, tātad 30 un 35 gados, noteikti ir tie, kam kuņģa vai zarnu vēža slimība bijusi kādam ģimenē. Ja radiniekam onkoloģiskā slimība attīstījusies jaunībā – zem minētajiem 40 vai 45 gadiem –, pārbaudes jāsāk 10 gadu agrāk nekā radiniekam slimība atklāta. Ja ir, piemēram, krišanās svarā bez būtiska iemesla, pastāvīgi slikta dūša, vemšana, pastāvīgas sāpes vēderā, būtiskas vēdera izejas pārmaiņas, asins piejaukums vēdera izejai – simptomi, kas raksturīgi vēlīnām slimības stadijām, tad izārstēšanās iespējas ir daudz, daudz mazākas.

Atceries: iedzīvotāju dzīves kvalitāti atspoguļo veselīgo mūža gadu rādītājs. Lai veselīgu dzīves gadu būtu pēc iespējas vairāk, izšķirīga nozīme ir profilaksei, skrīningiem – pārbaudēm arī tad, ja sūdzību vēl nav.

KĀ PĀRBAUDA KUŅĢA UN ZARNU VESELĪBU? Ir lieliski, ja cilvēks pirms jebkādu izmeklējumu veikšanas ''uz savu galvu'' var doties pie zinoša gastroenterologa, kurš uzņemas kuņģa un zarnu veselības pārbaužu vadību, palīdz salikt ''bildi kopā'', spēj pareizi interpretēt un, vadoties pēc šiem veselības faktiem, pateikt, kas tieši būtu jādara, kādi izmeklējumi, analīzes jāveic. Un tas jādara regulāri. Vismaz reizi gadā jāpārskata, kāds ir veselības stāvoklis šobrīd. Vajadzētu turēt roku uz pulsa, jo problēma nepazūd, ja par to nedomā.

Diagnostikai ārsts var nozīmēt:

• dažādas analīzes (asins, fēču), testus, lai noteiktu asiņu piejaukumu fēcēm, gremošanas funkciju;
• zarnu mikrofloras jeb mikrobiotas sastāva noteikšanu;
• funkcionālos testus, zarnu darbības pārbaudi ar ūdeņraža un metāna elptestiem, laktozes, arī citu cukuru – glikozes, fruktozes, saharozes – uzsūkšanās traucējumu un nepanesības, zarnu disbiozes (SIBO) noteikšanai;
• rentgenoloģiskus un ultrasonogrāfijas izmeklējumus;
• helikobaktērijas diagnostiku ar elptestu. Izmeklējums ilgst aptuveni 20 minūtes, kura laikā ir jāelpo caur degunu un jāiemalko speciāli sagatavots šķīdums. Izmeklējums ir pilnībā nesāpīgs, tas nesagādā diskomfortu, tam nav risku un komplikāciju. Veicot helikobaktērijas diagnostiku ar elptestu, tev izpaliks apgrūtinošā fēču analīžu nodošana laboratorijā, kas ir ierastā helikobaktērijas noteikšanas metode;
• zarnu izmeklējumu – kolonoskopiju jeb apakšējo endoskopiju. Tā ir vienīgā un visinformatīvākā metode, lai izmeklētu resno zarnu no iekšpuses un laikus diagnosticētu un ārstētu resnās un taisnās zarnas slimības. Tā ir neatsverama pirmsvēža stāvokļu diagnostikā, tā ļauj noteikt iespējamo asiņošanas cēloni, veikt biopsijas – paņemt sīku audu gabaliņu no aizdomīgām resnās zarnas gļotādas vietām, ja konstatēts kāds veidojums zarnā, un veikt ārstnieciskās manipulācijas, piemēram, polipus (no kā attīstās kolorektālais vēzis) izmeklējuma laikā noņemt pavisam, lai ļaunā slimība nekad neattīstītos;
• kuņģa izmeklējumu – gastroskopiju jeb augšējo endoskopiju, lai izmeklētu augšējo gremošanas traktu vai tā daļas – barības vadu, kuņģi un divpadsmit pirkstu zarnas tuvāko daļu. Tā ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu diagnostikai un ārstēšanai. Šī metode ir būtiska pirmsvēža stāvokļu noteikšanai kuņģī. Vienlaikus gastroskopijas laikā var tikt veiktas arī ārstnieciskās manipulācijas vai pat operācijas: polipu noņemšana, barības vada paplašināšana, svešķermeņu evakuācija, injekcijas asiņošanas apturēšana u. c.

Svarīgi apzināties, ka, laikam ejot, endoskopijas izmeklējumi tiek veikti daudz saudzīgāk, izmeklējumu iespējams veikt sedācijā – tā, ka pacients neko nejūt un pamostas labi izgulējies kā no jauka sapņa. Arī manipulācijas, kas tiek veiktas endoskopijas laikā (audu paraudziņu – histoloģijas paņemšana, polipu noņemšana un citas manipulācijas) ir pacientam nesāpīgas.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''KLUBS'' 2021. gada jūlija numurā