Vasaras nelāgā ietekme uz sejas ādu

Vasara, šķiet, ir gadalaiks, kad esam veselīgāki pat nepiepūloties – vairāk laika pavadām svaigā gaisā, esam kustīgāki un baudām saulainos mirkļus. Tomēr ir daži veselības aspekti, kam pievērst uzmanību arī pēc šīs bezrūpīgās sezonas. Sejas ādas stāvoklis ir viens no tiem. Par to, kam pievērst uzmanību, ieskatoties spogulī, stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Anti-Aging Institute'' un ''Dematoloģijas klīnika'' dermatoloģe Anda Apine

Vasaras nelāgā ietekme uz sejas ādu

Šīs vasaras karstās saules ietekmē viss ķermenis pastiprināti zaudēja šķidrumu, tai skaitā arī sejas āda. To veicina ne tikai augstā gaisa temperatūra un svīšana, bet arī saules ietekmē āda kļūst sausāka jeb dehidratējas. Rezultātā pasliktinās ādas kvalitāte un parādās izteiktākas krunciņas. Papildus to veicina arī kondicionēts gaiss, kas varētu šķist kā glābiņš vasaras tveicē, tomēr patiesībā ādu sausina vēl vairāk.
Otrs būtisks aspekts ir melanīna sintēze, kas ir mūsu ķermeņa aizsargmehānisms pret saules starojumu. Ultravioleto (UV) staru ietekmē notiek melanīna sintēzes aktivēšanās pigmenta šūnās jeb melanocītos, kas uz ādas izpaužas gan ar dažādu jaunu pigmentētu veidojumu parādīšanos, gan iepriekš esošu aktivizēšanos.

Sīkas krunciņas

Krunciņas visbiežāk norāda uz ādas novecošanos vai dehidratāciju. Novecojot ādā samazinās kalogēna un elastīna sintēze – āda zaudē tvirtumu un kļūst nelīdzena. Ārējie faktori (saules staru iedarbība, dzīves ritms, stress, kaitīgie ieradumi) šo novecošanās procesu pasteidzina.

Virspusējā un dziļā pigmentācija

Hiperpigmentācija var rasties gan pārmērīga ultravioletā (UV) starojuma rezultātā (ilgstoša uzturēšanās saulē, sauļošanās, solārijs), gan kā reakcija uz medikamentiem vai hormonālām izmaiņām, vai arī vēstīt par kādu slimību. Netipiska pigmentācija var liecināt arī par ādas audzēju. Pigmentācija var skart ne tikai ādas virspusi – epidermu, bet arī dziļāku ādas slāni – dermu. Šādos gadījumos atbrīvošanās no pigmenta būs sarežģītāka.

Ādas tekstūra

Nevienmērīga ādas tekstūra rodas, atmirušajām ādas šūnām uzkrājoties uz ādas virsmas. Tas var padarīt ādu blāvu un porainu, parādās raupji ādas laukumi. Pārmērīgu atmirušo ādas šūnu uzkrāšanos var veicināt ilgstoša saules iedarbība, smēķēšana, sausais ādas tips un ekzēma.
UV staru radītais bojājums. UV staru negatīvā ietekme uzkrājas un sekas var izpausties vēlākos gados. Dermatologi nerimstoši atgādina par pārmērīgas sauļošanās nāvējošo ietekmi - melanomas un citu ādas vēžu gadījumu skaits pieaug visās pasaules valstīs, un Latvija nav izņēmums. UV starojums samazina ādas aizsardzības un atjaunošanās spējas, kas var izpausties kā ādas sausums, blāvums, nevienmērīgs sejas tonis, sausi, zvīņaini ādas laukumi un aizsprostotas poras.

Vairāk lasiet portālā ''delfi.lv''