Vēstulīte no mamogrāfa

Ja esi saņēmusi uzaicinājumu uz bezmaksas krūšu pārbaudi, noteikti to izmanto. Reizēm tā tik tiešām var izglābt tavu dzīvību. Konsultē ''Veselības centrs 4'' krūts ķirurgs un mamologs Dr. med. Arvīds Irmejs

Mamogrāfijas skrīnings ir valsts piedāvāta bezmaksas iespēja pārbaudīt krūšu veselību. Tā tev pieejama, sasniedzot 50 gadu vecumu, un turpmāk ik pēc diviem gadiem.

Kāpēc tieši tad? Šajā vecumā risks saslimt ar krūts vēzi pieaug, taču ir arī kāds labums – ar gadiem mazinās krūšu audu blīvums, tāpēc veidojumus, ieskaitot ļaundabīgos, mamogrāfijā pamanīt kļūst vieglāk.

Pēc būtības mamogrāfija tas pats rentgens vien ir, taču īpatnējs ar to, ka izmeklējuma laikā krūts tiek saspiesta, saplacināta, lai labāk varētu izgaismot tās struktūru. Tas nav diez ko patīkami, tāpēc jaunākās paaudzes mamogrāfijas iekārtas (tomosintēzes mamogrāfija) ir jau saudzīgākas – lai iegūtu kvalitatīvus attēlus, krūtis vairs nav tik stipri jāsaspiež.

Izmeklējums ļauj pamanīt vēzi ļoti agrīni. Tas nozīmē, ka ir vieglāk izārstēties – nav nepieciešamas lielas ķirurģiskas operācijas, krūts nav jānoņem. 

Protams, tas nenozīmē, ka līdz 50 gadiem tev savām krūtīm nav jāpievērš nekāda uzmanība. Nē! Noteikti jāveic krūšu pašpārbaude, lai laikus sataustītu aizdomīgus veidojumus, kā arī regulāri jāapmeklē ginekologs, lai reizi gadā krūtis iztaustītu arī šis speciālists. 

Kā panākt lielāku atsaucību?

Tiktāl viss šķiet pilnīgi loģiski un saprotami: ja jau man ir iespēja bez maksas pārbaudīt krūtis, kāpēc to nedarīt, ja ir tik daudz ieguvumu?! Tomēr atsaucība ir maza: Latvijā mamogrāfijas skrīninga aptvere ir tikai 39 procenti (tādi ir dati par 2019. gadu), tātad mamogrāfiju neveic pat puse sieviešu, kas uz to uzaicinātas!

Pārbaudījums ārsta meistarībai

Tomēr atsaucības trūkums ir tikai viena medaļas puse. Proti, ar mamogrāfijas veikšanu viss nebūt nav galā – mamogrāfija ir tikai atsijāšanas metode, kas ļauj pamanīt aizdomīgus veidojumus krūtīs. Lai aizdomas apstiprinātos vai neapstiprinātos, jāveic papildu izmeklējumi ar ultrasonogrāfiju. It kā būtu loģiski jautāt, kādēļ tad neveikt arī otru pārbaudi, lai izslēgtu risku, ka mamogrāfijā kaut kas tiek palaists garām. Speciālisti skaidro: pirmkārt, papildu izmeklēšana ir saistīta ar papildu izdevumiem – neekonomiski. Otrkārt, uz otro pārbaudi atsauktai pacientei tas ir papildu stress. Citu valstu pieredze liecina: ja ir bijis uzaicinājums uz otru izmeklējumu, bet mamogrāfijas rezultāts izrādījies viltus pozitīvs, vēlme nākt uz kārtējo pārbaudi pēc diviem gadiem samazinās. Tātad atkal – zemāka mamogrāfijas aptvere!

Skrīninga punktu – par daudz?

Pie mums tas ir sāpīgs jautājums, jo valsts izvēlējusies ļoti decentralizētu mamogrāfijas skrīninga modeli: to veic vairāk nekā 20 vietās, līdz ar to arī rezultātu interpretēšana notiek tik daudz kur, ka vienam speciālistam ir pagrūti aplūkot tādu daudzumu attēlu, kas nepieciešami acs treniņam un augstas profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanai.

Lai uzlabotu diagnostikas kvalitāti, plānots ieviest arī standartizētu sistēmu mamogrāfijas skrīninga attēlu aprakstiem.

Kā ir pašlaik? Attēlu novērtē un apraksta divi speciālisti (otrais ir universitātes klīnikas speciālists), taču apraksts ir brīvs un interpretējams. Biežāk iespējamas situācijas, kad abu viedoklis nesakrīt un nepieciešamas atkārtotas pārbaudes. 

Tiesa, no standartizētās aprakstīšanas jēga būs vienīgi tad, kad visiem ārstiem būs vienota pieeja visiem izmeklējumiem, lai skrīninga mamogrāfiju konkrētajai pacientei varētu novērtēt arī dinamikā – noteiktā laika nogrieznī. Pašlaik tas nav iespējams – ja krūtis ar divu gadu intervālu pārbaudītas dažādās klīnikās un veselības centros, nav teikts, ka katram nākamajam speciālistam ir pieeja iepriekšējiem izmeklējumiem, jo visas iestādes neizmanto vienotu informācijas apmaiņas sistēmu. 

Arvīds Irmejs: ''Skrīningu iesaku veikt vienā vietā un pie viena un tā paša speciālista, lai būtu pieejami arī agrākie izmeklējumi. Teiksim, ja pacientei ir 60 gadu un esmu viņu novērojis kopš 50 gadu vecuma, tad es pavisam citādi skatos uz kādu jaunu vai jau agrāk bijušu veidojumu, ja man ir, ar ko salīdzināt. Bet kā ķirurgam man gribētos, lai varu ārstēt vairāk sieviešu, kurām vēzis atklāts savlaicīgi. Un skrīnings noteikti ir tā lieta, kas šo iespēju sniedz.''

Vairāk lasiet žurnāla ''Ievas Veselība'' 2020. gada oktobra numurā