Viltīgais reibonis – cēloņi un ieteikumi

Ikviens, kuru kādreiz piemeklējis spēcīgāks reibonis, zina, cik nepatīkama un biedējoša var būt sajūta, ko tas rada. Taču vai zinām, kas visbiežāk izraisa reiboni un ko iesākt, ja jūs piemeklējusi šī nepatīkamā liksta? Kādos gadījumos nekavējoties jāsauc palīdzība un ko varam darīt profilaksei? Stāsta ''Veselības centrs 4'' otorinolaringoloģe Ilze Dobele

Biežākie reiboņu cēloņi un iemesli

Līdzsvara sajūtu nodrošina vestibulārās, vizuālās un proprioceptīvās sistēmu mijiedarbība – atvērtām acīm atrodoties uz stabila pamata parasti nav līdzsvara grūtības, bet aizverot acis sajūtam, ka līdzsvara iegūšana prasa laiku, kur nu vēl, ja stāvam uz līdzsvara platformas, mīksta materiāla vai baļķa, stāsta otorinolaringoloģe I. Dobele. Par reiboni tiek saukta apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, nestabilitāte stāvot un/vai ejot. Līdzsvara traucējumi ir iespējami gan kopā ar reiboni, gan atsevišķi. 

Reiboni nevajadzētu ignorēt!

Zem šī simptoma var ''slēpties'' dažādi cēloņi. Svarīga rūpīga izjautāšana par pacienta simptomiem, to ilgumu, faktoriem, kas simptomus mazina vai gluži pretēji pastiprina (piemēram, spilgta gaisma, troksnis, atrašanās pūlī u.c.). Reiboni var izraisīt galvas trauma, infekcija, iedzimtas patoloģijas, auss slimības, medikamenti, apreibinošas vielas. Tas var būt lēkmjveida, var ilgt dažas minūtes līdz pat vairākām stundām, dažkārt dienām.

Reiboņa lēkmes laikā noteikti nevajadzētu mēģināt saviem spēkiem doties uz slimnīcu, jo iespējams zaudēt līdzsvaru un nokrist, tā riskējot iegūt papildu traumu – kādas ķermeņa daļas sasitumu, lūzumu. Ja reibonis parādās, vadot transporta līdzekli, noteikti pēc iespējas ātrāk ir jāapstājas, jāieslēdz avārijas signāls un jāizsauc palīdzība.
Reibonis nav tieši saistīts ar sēdošu dzīvesveidu. Savukārt līdzsvara traucējumu biežums pieaug novecojot, kas biežāk saistīts ar vispārējām slimībām.

Profilaksei – pārbaudes un līdzsvara treniņi

Lai izvairītos no nepatīkamās sajūtas – reiboņa –, ieteicams sekot vispārējam veselības stāvoklim, pārbaudīt glikozes, hemoglobīna, B12 vitamīna un folskābes daudzumu asinīs, asinsspiediena rādījumiem, pārbaudīt vairogdziedzera darbību un veikt kardiogrammu. Hronisku slimību gadījumā kopā ar ģimenes ārstu vai speciālistu jākontrolē slimības simptomi, skaidro I. Dobele.

Vestibulāro aparātu noteikti var un vajag trenēt, vingrinājumi jāizvēlas atbilstoši individuālai fiziskajai sagatavotībai, šeit var palīdzēt gan fizioterapeits, gan vispārējās sagatavotības treneris. Ieteicams sākt ar vienkāršiem vingrinājumiem, piemēram, stāvēt uz vienas kājas un, kad jau sajusta stabilitāte, aizvērt acis un turpināt stāvēt. To pašu vingrinājumu veic stāvot uz otras kājas, pakāpeniski paildzinot vingrinājuma laiku. Efektīvs treniņš ir mēģināt iet taisni aizvērtām acīm, pakāpeniski pagarinot noieto attālumu. 

Vairāk lasiet portālā ''Mammamuntetiem.lv''